zoo krāc

..viss sāk palēnām kļūt par gaisu ko elpoju. un tā sajūta ir dīvaina, tomēr neslikta. un gribās tikai aizlaisties..

brīvdienas bija dikti nais.. :) bebru dambju jaukšana, pāretiķotās vistas cepšana, sliekas un sienāžu keršana, kaķzivju makšķerēšana, malkas kraušana, pastaigāšanās, izpeldēšanās, smieklīgi sapņi, nenormāls karstums, jaukā veikalniece, mazie resgaļi, šokolādes saldējums, utt.... bet visam pa virsu CIRVIS :D :)

tā varētu visu mūžu... ^_^



tur tāds miers, un klusums. tur rodas tāda drošības sajūta. viss ir kārtībā, un nekā vairāk nevajag. var baroties tikai no zaļās zāles, smaržīgajām puķēm, šalkojošā meža, skaņajām putnu klaigām, un vakara sārtajām debesīm... noslīkt mākoņu pufīgajās skavās... un pats galvenais - šķiet ka vienmēr tur gaida..

tev ir tāda vieta ?

Nu tā... ja neskaita to, ka pa nakti bija dikti karsts, bet priekš mana uber apsaldētā kakla, istabas gaiss bija stipri par aukstu, un visu laiku nenormāls kaseklis kakl;a bija, kā rezultātā ilgi nevarēju aizmigt, un vēl pa nakti mani VĒL vairāk sagrauza odi, un vienu brīdi pamodos no tā, ka pa degunu sāka gāzties puņķu tonna, tad varētu teikt ka nakts ir aizvadīta mierīgi. vakar ap kādiem 19:00 sajutu ka temperatūra baigi augsta, jo jutos kā malta gaļa. tagad it kā normāli, galva nesāp, nejūtos gaļīgi, bet kas ir pats smieklīgākais, šādā vasarīgā laikā man jārotē pa māju apkārt ar šalli ap kaklu satītu, un jārij kkādas tabletītes. + istaba pēc vakardienas izskatijās pēc papīrsalvešu getto... ;D visu smuki savācu, bet man tāds čujs ka šodien būs vēl trakāks getto ;D

šajās brīvdienās man bija SelfMadeBlome..
noticis ir VIS-KAUT-KAS, un ir bijušas daž-ne-dažādas pārdomas un domas, sarunas, smiekli, darbības, aktivitātes & so on. un esmu izlēmusi, ka jāatliek jauns laika atskaites punkts. jāmaina bišķi kaut kādi savi paradumi, jābeidz būt maitai :D jāpadomā, un jāpaanalizē pašai sevi, un tad viss jāraksta uz papīrlapas, un jāvelk ķekšus klāt, kad minētais tiks izpildīts vai sasniegts :D ok... tagad esmu normāli saslimusi... visu laiku šķaudu, kakls sāp, un pa degunu tek ārā ķīselis.. nais... jūtos kā dirsas caurums. :D
<- draudzenes! ^_^

HĀHĀHĀ !!! xD

ahh.. nevaru sagaidīt six feet under un pēctam kārtējo renegāta sēriju. ^__^
šodien sāku justies kā meitene, nevis kā ONO. par spīti tam, ka man patīk bērni un es gribu veselu tonnu ar brēkuļiem, šodien visu dienu mani moka iedomu murgi, par dubultu dzīvību sevī. zinu ka nav. tfu! BET pirmo reizi es reāli iedomājos, KAS notiktu ar manu dzīvi, ar mani, ja pēkšņi es savas neizdarības dēļ, būtu stāvoklī. ko teiktu mana ģimene, pārtī` un sarunbiedri.. džīzas. galu galā, ko es pati teiktu. kā justos. vai es priecātos, vai histēriski bļautu.. ja bļautu tad noteikti tādēļ, ka nevarētu brēkulim dot to, kas viņam nepieciešams..
vāvāvā.. labi. šo tēmu es slēgšu. citādāk atkal sāks sāpēt galva.. O_x

rīt man būšot pārsteigums. tobiš jātiekās ar mazo. :D

ai.. pofig.. man ir labi.. ^_^

ko lai saka, ļōōōoti neraksturīgi maniem parastajiem izgājieniem, un interesēm, BET - tā sanāca :D hah...
un ir labi, ja var būt arī draugi, ja nekontrolē katru darbību. ir labi, ka ir gaiss un brīvība. cute.. ^_^

Mana kūniņa.
Mana pasaule.
Mana telpa.

Trulie cilvēki ar uzzīmētajiem smaidiem un perversi vienaldzīgajām sejām. Skrien, kā ieprogrammēti mehāniskie rūķi. Ka tik nepaklūp. Ja paklups, neviens tāpat necelsies. Mehāniķis nesteigsies, un varēs klumburēt kā nu pats prot. Netīrumi. Dubļaina zemes krevele. Kur ir smiltis un zāle!? Kur ir koki un puķes!? Viss aprakts zem asfalta biezās kārtas. Zemes krevele, zem kuras nekad nesadzīst. Ja norautu kreveli, paliktu rēta. Dziļa nejauka rēta. Betona pamati ierakti iekšās. Zemes iekšās svešķermeņi. Pret pašas gribu un vēlēšanos. Parazītiskais robots izsūc visu. Miesa un asinis vien tikai simboliski palikušas. Smadzeņu pastēte, apziņas klizma - tā sauc šo slimību un neārstējamo sērgu, kas pārņem vai visu pasauli.

Bet kūniņā ir labi. Viss paliek ārpus kūniņas sienām, tur tā visa nav. Tur ir fantāziju krāšņākās puķes ar zīda un cukurvates ziedlapiņām, un smaržu ko var ne tikai saost, bet arī sadzirdēt. Tā ir kā skaista melodija, kas liek smaidīt un acīm ciet dejot pa zaļo zālīti. Kūniņā sēžot iespējams ir pilnīgi viss. Vajag tikai aizvērt acis un sajust sienu, kas nelaiž iekšā pelēko ikdienas realitāti, kuru starpcitu arī var pārvērst krāsainu, un saskatot krāsaino kūniņas pasauli. Kūniņa ir kā rehabilitācijas centrs veselajam saprātam, un ļauj zemapziņai izārstēt apziņu.

Kūniņas miers.
Smaids.

Tags: bilde, muldēšana, murgi, māra

laikam jālien gulēt..

jāā.. tie tik bija jāņi... ^__^ daudz lietus, daudz alus, daudz pļāpas, daudz smiekli, daudz puikas, daudz odu, maz miega :D ha!

video, mazliet no jāņiem+ vietējā filmu zvaigzne un cannibal corpse !!

hahaahaaa!! nekas... 25.06 dabūsiest jauno situāciju :D tie jāņi bija nožēlojami, jo izdzēru tikai 0,5l aliņu, pēctam gāja stiprie, redz kā ir, ka tusē ar cilvēkiem kas normālu latviešu dziru nelieto.. :D

meklēju guļammaisu... ^_^

PS: par to PV dziesmu TDNC, ja ilgi klausās, izklausās ka saka - tu esi idiņš :D
izgāzt vēderu, būt resniem un plikpaurainiem! YESS!!


nevajadzēja tomēr vakar nekur iet.. tik visu jāņiem paredzēto naudu nokapāju, un bōnusā dabūju sāpošu pauri. bļete nopirkta. jess! mani gaida 3:40h garš ceļš. yess! :D gulēšana teltī, kura man protams nav, un guļammaisā kas arī man protams nav. un dzeršana/ēšana par naudu, kuras man ARĪ VAIRĀK NAV! :D būs jāsit cūka pušu, tur jābūt nebalto dienu iekrājumiem.

šodien kā pa trako māju, ne laika saģērbties, ne paēst, ne māju sakārtot.. vienā skriešanā... un vēl zinot ka priekšā ir vismaz 3.5h dirnēšana klausoties svinīgajā ceremōnijā.. wtf... sūds :D