zoo krāc

Mana kūniņa.
Mana pasaule.
Mana telpa.

Trulie cilvēki ar uzzīmētajiem smaidiem un perversi vienaldzīgajām sejām. Skrien, kā ieprogrammēti mehāniskie rūķi. Ka tik nepaklūp. Ja paklups, neviens tāpat necelsies. Mehāniķis nesteigsies, un varēs klumburēt kā nu pats prot. Netīrumi. Dubļaina zemes krevele. Kur ir smiltis un zāle!? Kur ir koki un puķes!? Viss aprakts zem asfalta biezās kārtas. Zemes krevele, zem kuras nekad nesadzīst. Ja norautu kreveli, paliktu rēta. Dziļa nejauka rēta. Betona pamati ierakti iekšās. Zemes iekšās svešķermeņi. Pret pašas gribu un vēlēšanos. Parazītiskais robots izsūc visu. Miesa un asinis vien tikai simboliski palikušas. Smadzeņu pastēte, apziņas klizma - tā sauc šo slimību un neārstējamo sērgu, kas pārņem vai visu pasauli.

Bet kūniņā ir labi. Viss paliek ārpus kūniņas sienām, tur tā visa nav. Tur ir fantāziju krāšņākās puķes ar zīda un cukurvates ziedlapiņām, un smaržu ko var ne tikai saost, bet arī sadzirdēt. Tā ir kā skaista melodija, kas liek smaidīt un acīm ciet dejot pa zaļo zālīti. Kūniņā sēžot iespējams ir pilnīgi viss. Vajag tikai aizvērt acis un sajust sienu, kas nelaiž iekšā pelēko ikdienas realitāti, kuru starpcitu arī var pārvērst krāsainu, un saskatot krāsaino kūniņas pasauli. Kūniņa ir kā rehabilitācijas centrs veselajam saprātam, un ļauj zemapziņai izārstēt apziņu.

Kūniņas miers.
Smaids.

Tags: bilde, muldēšana, murgi, māra

laikam jālien gulēt..

pinos ar maziem puikām xD

jāā.. tie tik bija jāņi... ^__^ daudz lietus, daudz alus, daudz pļāpas, daudz smiekli, daudz puikas, daudz odu, maz miega :D ha!

video, mazliet no jāņiem+ vietējā filmu zvaigzne un cannibal corpse !!

hahaahaaa!! nekas... 25.06 dabūsiest jauno situāciju :D tie jāņi bija nožēlojami, jo izdzēru tikai 0,5l aliņu, pēctam gāja stiprie, redz kā ir, ka tusē ar cilvēkiem kas normālu latviešu dziru nelieto.. :D

meklēju guļammaisu... ^_^

PS: par to PV dziesmu TDNC, ja ilgi klausās, izklausās ka saka - tu esi idiņš :D
izgāzt vēderu, būt resniem un plikpaurainiem! YESS!!


nevajadzēja tomēr vakar nekur iet.. tik visu jāņiem paredzēto naudu nokapāju, un bōnusā dabūju sāpošu pauri. bļete nopirkta. jess! mani gaida 3:40h garš ceļš. yess! :D gulēšana teltī, kura man protams nav, un guļammaisā kas arī man protams nav. un dzeršana/ēšana par naudu, kuras man ARĪ VAIRĀK NAV! :D būs jāsit cūka pušu, tur jābūt nebalto dienu iekrājumiem.

fuj. viss pasākums bija tik nenormāli uzspīlēts un mākslīgs. varbūt man vienkārši skauž.. ka arī es varēju tur sēdēt un saņemt uzslavas vārdus un klausīties manā virzienā raidītas saldsērīgas runas. baigais bullšits. pohuj. lielākā daļa izskatijās pēc cūkām - vnk neprot piemeklēt tērpu :D ha ! tas man lika justies labāk. tagad būs pats briesmīgākais, man būs jāklausās par katru no saviem bijušajiem klasesbiedriem, cik viņi gudri un talantīgi, un ko sasnieguši, kādās augstskolās iestāsies utt.. ik pa brīdim būs arī jāuzklausa piebildes, ka es arī varēju būt viena no viņiem. nuun. neesmu. punkts. vēl pretīgāk kā brāļa žetonvakarā.

šodien kā pa trako māju, ne laika saģērbties, ne paēst, ne māju sakārtot.. vienā skriešanā... un vēl zinot ka priekšā ir vismaz 3.5h dirnēšana klausoties svinīgajā ceremōnijā.. wtf... sūds :D

aaiaiai... šorīt ap pussešiem atkal noirmālā kliņģerī iegāzos mājās. amm.. nais ? diez vai :D bet nu labi.. :D un damn.. simt gadus neklausītais playlistiņš... narkomāniska mūzika.. atgādina pagājušās vasaras agros, drebelīgos rītus, kaulus un ādu, tukšu skatienu, sāpošu žokli.. fuj.. bet zināms šarms tajā visā vēl ir.. atmiņās, es domāju... nu tā.. neizplūdīšu te garos stāstos.. vakar atkal bija sieviešu mīlestība.. un tad !? :D biju lemonā, frančos, kabatā, maķītī, un voo-doo :D

uzrakstiju referātu nenormālu, un visu izdzēsu, lai jau šoreiz paliek pie manis...

tb: NEKLUSĒT :D

neko... papriekšu iesildijos (ar džiniņiem) andrejsalā, pēctam uz 16.korpusu, sadzēros, tad sadirsos ar kkādiem puikām, man nezinot viens no viņiem tika piesist, tad es ieraudziju kāviņš asiņains guļ zemē, sāku stresot, nevarēju sazvanīt ātros, tad atbrauca menti.. blablabla, mani aizvilka prom, jo es tipa traucēju ar to ka mani uztrauc vai cilvēks vispār dzīvos.. :D lalala... tad es biju dusmīga, gāju viena pati ārdīties un dancot, tad spējēju sišanas spēli uz tāda verķa kas tur bija.. iemet 60 saņus un sit 2 reizes ar kulaku pa tādu mazu boksa maisiņu... man uzvilka līdz 225, visiem puikām bija 400-500 :D ammmm... tad man pienāca klāt apsargs un pasniedza man mobilo telefonu, sakot ka man esot izkritis, protams reaģēju ātri, paņēmu telefonu pateicu paldies un jess.. man ir jauns telefons .. :D pietam diezgan normāls :D :) ammmmmm... jā.. tad mēs devāmies mājās, es biju BAIGI pielējusies, un mēs ar draudzeni gājām kķetēt ar statoila pārdevēju, šodien mums ar viņu ir sarunāts randiņš.. tad man pēctam vēlviens cits randiņš, un tad es nez.. kko jādara un jāpriecājās :D pfu... :D garš teikums :D

nu jau atkal ir par ko pačīkstēt. man pietrūkst mani sapņi, tie vairs nav tādi kā agrāk. es labprātāk lauzu galvu par dīvaini pamācošajiem sapņiem nekā domāju par visādiem mērkaķiem kas neliek man mieru. un es pat neribu domāt par visām tām dumībām ko viņi runā un dara. O_x mugurlauzis arī iestājies. vēl trakāks kā toreiz puikas darbā. džīzas. liekas ka sapnis par pārtīinvalīdratiņiem, ar krāsainām lampiņām, oranžiem karodziņiem un tumbiņām, nāk ar vien tuvāk un tuvāk. tā. īsti neko negribās. tikai kkur gulēt. kājas gaisā, smieties līdz asarām.. nu kaut vai pašai ar sevi. daudz šokolādes. man priekšā stāv sasodīti satraucoša diena. jā. tā būs piektdiena. es tikai nezinu vai satikšu viņu tieši piektdien , vai kā. bet man jau liekas ka man būs viņš jāsagaida lidostā. jau tagad par to domājot spēks izzogas no kājām un kaut kāds krateklis iestājās. visvairāk man bail no vienaldzības. tad jau labāk man viņu dikti neieredzēt. tomēr jau divarpus gadi pagājuši. tas ir pietiekami ilgs laiks, lai cilvēku savstarpējās attiecības būtu pielīdzināmas nullei. pietam ņemot vērā mūsu aso vārdu apmaiņu šķiroties pagājšreiz. nja.. jau brīžiem kad viņš zvana, izliekos ka nedzirdu, vai ka esmu dikti aizņemta. es vienkārši zinu ka nav par ko runāt. tagad tās jau sen vairs nav tēva un meitas attiecības, kopš tās dienas, pirms kādiem 3 gadiem, kad viņš pateica, ka uz dzimteni vairs dzīvot nebrauks, jo viņam te nekā neesot. ne mājas, ne darba, ne ģimenes.. pēctam uzsverot vārdu - neviena.. toreiz tas smagi iedūrās sirdī.. katru reizi aizbraucot uz laukiem, kad omīte paceļ šo tēmu, man gribās raudāt. es taču viņu vēl aiz vien mīlu.. un katru reizi tas tik ļoti, ļoti sāp..

1. - kauns pa visu ģīmi.. ieslēdzu Tv3 un tur nu latvju mauķeles tiek izslavētas ka maz neliekas, zato valsts jau pazīstama kā lēta maukumāja... fuj.



2. - brīvdienas bija traki labas un tā, protams, alus, dejas, cigaretes, smiekli, un manāms sagurums kājās.. :D :) viss čotka.. :D



3. - es tomēr nenoturējos un atkal atjaunoju savu frizūru... x)