| |
[24. Aug 2023|10:06] |
Pie manis mēdz būt ciemiņi, kuri dzer tikai šķīstošo kafiju. Gaumes lieta. Bet. Izdomāju pagaršot un ko domājies, visa burka pilna ar kodes tīkliem. Kā, jopcig ar ārā, šitā draņķība tika iekšā aizskrūvētā burkā un kopš kura laika kodes dzīvojas kafijā, šķīstošajā, bet vienalga nav nekādi putraimi.
Otrkārt.
Šonakt uz rīta pusi, konkrētāk ap septiņiem, nokļuvu situācijā, ka eju pa nepazīstamiem dārziņiem, ziema, sniegs, no sānejas pienāk bērnības draugs, sen neredzēts, jauns un pieklājīgi aicina sānejā parunāties. Dīvaini tas, ka viņš runā kā krievs, kas labi iemācījies latviski. No muguras nāca nepazīstams jaunietis, kas pievienojas sānejā, kur uzreiz uzrodas vēl divi jaunieši, viens ar parasto lāpstu īsā kātā. Atceraties ziema, sniegs, krēsla, netālu skan diskotēka. Tad nu nostājamies tādi viens pret četri un mans draugs, pēc mana - kādi jautājumi? ļoti pieklājīgi saka, lai lieku mierā Lieni, kas nojaušami ir viņa meitene. Nedaudz padomāju(jo nav ne jausmas par Lieni(-ēm)) un saku OK. Redzot, ka briest, kas vairāk par aprunāšanos, bāžu roku kabatā ar sākotnēju domu izvilkt kasteti, bet izvelku pistoli, pēc sajūtām gāzene, bet prasītos īstu. Sameklēju, šitāda - https://lt.wikipedia.org/wiki/Makarovo_pistoletas un pamostos. Vēlāk padomāju un atcerējos ka nesen manā dzīvē bija saskare ar Lieni, īsa, man nevajadzīga un ar iespējamu, manis negribētu turpinājumu. Tagad domāju, varbūt paskatīties sapņu tulku, vai vienkārši ātri pieklājīgi atkratīties no iespējamās tālākās saskares ar to Lieni, vai pieņemt šo dīvaino izaicinājumu(kā izaicinājums uz divkauju, nevis tas jūsu pīī, ko sprauž klāt visam ikdienā), lai uzzinātu kas un kā. |
|
|
