| |
[27. Maijs 2023|20:09] |
Vot agrāk, vot tad gan mācēja cibā rakstīt, ne tā kā tagad.
Es gan simtiem reižu esmu redzējusi, kā normāli, forši, talantīgi cilvēki pārvēršas par šausmīgiem mudakiem, kad sāk runāt par politiku, es tomēr riskēšu. Kaut vai tāpēc, ka šausmīgi negribas iet mazgāt traukus.
Es nesaprotu visu to haipu un patosu par valodas referendumu - nu, tur "ir kauns, ka kaut kas tāds vispār notiek" un "referendums nozīmē, ka tautas veselais saprāts ir miris" utt. Jo jautājums, manā skatījumā, ir ļoti vienkāršs, bet fundamentāls - vai mēs gribam dzivot nacionālā valstī vai mēs gribam dzīvot demokrātiskā valstī? Ja mēs gribam dzīvot nacionālā valstī, tad, protams, protams, viss augstākminētais, un vēl un vēlreiz. Bet ne tad, ja mēs gribam dzīvot demokrātiskā valstī. Es, piemēram, gribu. Un es ļoti ceru, ka ne tikai es. Un demokrātiskā valstī ir jādiskutē par visu. Par pilnīgi visu! Pat par to, kas liekas absolūti pašsaprotams un smieklīgs, un svēts un neaizskarams.
...
Ja autors pieteiksies, tad ielikšu atsauci.
|
|
|
