|
[29. Nov 2022|22:31] |
Cilvēka būtība kā augs.
Ar stiprām saknēm izdzīvos vislielākajā sausumā, bez saknēm ar kuplu(skaistu) lapotni aizies bojā pie vidēja vēja, jo nebūs sakņu, kas tur pie dzīvības. Dzenot saknes, lapas izaugs pašas, ja būs tā vērtas. Māku laist saknes dziļumā vēlams apgūt no senčiem, saviem, tuviem, tāliem, seniem, bet noteikti spēcīgiem sakņu daļā. |
|
|
Comments: |
| From: | prtg |
Date: | 5. Decembris 2022 - 23:14 |
---|
| | | (Link) |
|
Pie tam ir izpetīts, ka koku saknes ir ne vien balsts un vielmaiņas mehānisms, arī to smadzenes, bet sēņu micēlijs - simbiotiski kalpo kā tīkls saziņai starp tiem.
Šādu info man būtu interesanti palasīt sīkāk, ja Tev ir kāds avots pieejams, jo šādu domu līdzšim neesmu manījis.
| From: | prtg |
Date: | 6. Decembris 2022 - 01:14 |
---|
| | | (Link) |
|
Paldies. Šis ir kas jauns priekš manis. Noteikti interesē.
Saistībā ar rakstā minētajām sēņu īpašībām jau radās doma, ka cilvēks-sēne, var nebūt tikai raksturojošs teiciens.
| From: | prtg |
Date: | 6. Decembris 2022 - 11:29 |
---|
| | | (Link) |
|
Jā, bet ar sēnēm humanoīdu kultūrās parasti ir drauga vai skolnieka-skolotāja attiecības. Vienā RL bija par to, ka čukči ir regulāri un karstasinīgi karojuši ar saviem kaimiņiem par mušmirēm, kad pašiem sāka aptrūkties. Par simbiozi neesmu dzirdējis, bet ko gan mēs zinām. Vai tikai slimība vēzis nebija kaut kāds sēnes paveids? | |