| |
[19. Maijs 2022|15:48] |
Kā tiek noteikts, vai vakcīna ir droša, vai nav. Tā tiek salīdzināta ar placebo, bet placebo drīkst būt cita vakcīna, Alumīnija hidroksīds, vai bigfārmas nepateikta viela. Jaunajai vakcīnai jābūt mazāk toksiskai kā placebo. Nevis jābūt drošai, bet jābūt mazāk kaitīgai, kā vielai ko bigfārma izvēlas lietot kā placebo. Piemēram, ja izvēle kristu uz heroīnu kā placebo, tad kōvid vakcīna varbūt skaitītos drošāka.
...
Rakstā sniegti četri piemēri: 1) pneimokoku vakcīnas (PCV9) pētījumā kā placebo tika izmantota cita vakcīna (DTP-Hib); 2) Holēras vakcīnas pētījumā kā placebo tika izmantota E. coli vakcīna; 3) Citā pneimokoku vakcīnas (PCV23) pētījumā A un B hepatīta vakcīnas tika izmantotas kā placebo; 4) Ceturtajā pētījumā par placebo kalpoja alumīnija hidroksīds, sajaukts ar tiomersālu (etildzīvsudrabu).
...
https://www.vakcinrealitate.org/aktualitates/fakts-vakcinas-nav-drosas/
In the 1960s and 1970s it was speculated that aluminium was related to various neurological disorders, including Alzheimer's disease. Since then, multiple epidemiological studies have found no connection between exposure to environmental or swallowed aluminium and neurological disorders, though injected aluminium was not looked at in these studies.
https://en.wikipedia.org/wiki/Aluminium_hydroxide#Safety |
|
|
