| |
[13. Sep 2020|09:29] |
Būtu labāk, ja jaunībā ieklausītos vecāku un vecvecāku padomos, tie ir pieredzē balstīti un labi domāti.
Pieaugšanai vajadzīgs iegūt pieredzi kļūdoties, saņemot sodu par savām kļūdām, pieceļoties un ejot tālāk dzīvē vairs nepieļaut šāda veida kļūdas.
Klausot padomam mācies no citu kļūdām pieredzi iegūstot nesāpīgāk.
Bet nedrīkst visu savā dzīvē balstīt tikai uz teoriju(padomiem), ir ļoti nepieciešams iet un darīt un pašam kļūdīties, piecelties un darīt tālāk.
Bet jā, padomi no gudriem, viediem, labvēlīgiem vecākiem un vecvecākiem ir vērtīgi.
Kurš gan pusaudžu gados ņem pierē senčus, es darīju pa savam. Vajag padomus iedot bērniem līdz pusaudžu vecumam, jo viņi Tevi sāks klausīties tikai pēc 30, labākajā gadījumā, ja Tevis vēl būs. Tas no manas pieredzes. Taisiet bērnus agri, lai varētu būt sprauni vecāki, lai ilgu laiku pavadītu ar saviem mazbērniem un veiksmes gadījumā satiktu mazmazbērnus. |
|
|
