Viena no vislaimīgākajām bērnības smaržām - māju, kurās tikko sviests medus, smarža.

(Reply to this) (Thread)

Pa taisno no atvākota rāmīša un no katra rāmīša garšo savādāk. Kad viss izsviests, sajaucies kopā, tad to dažādību vairs nejūt.

Hehe. Par pēdējo teikumu feisgļukā varētu dabūt banu.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Jā, man visgardāk šķiet košļāt kopā ar šūnām, no kāda izlūzuša kāres stūrīša... Bet vispār atvākota medus kāre ir viena no estētiski skaistākajām lietām, un visi biškopības priekšmetu vārdi arī ir ļoti skaisti un kardinoši.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Pie sviešanas bērni riņķī ar karotēm un tik pagaršo, griež sviedi un atkal pagaršo. Tad tecinām burkās un parasti paliek kāda pusburka, pusspainītis ko uz galda turēt.

Pagāšgad bērni atveda visu bandu uz medus sviešanu, tad visi(kādi 10gab.) gribēja griezt un visiem lielais prieks pagaršot pa taisno no rāmīša, vēl iedevu pa mazai burciņai līdzi.

(Reply to this) (Parent)