| |
[19. Maijs 2021|19:04] |
Kad palikuši divi trīskluču tievie baļķēni, ielaist sliedes galu zemē un ieraudzīt dzirksteles. Vienu ar mokām savīlēju, otru iemetu kravā zāģēšanai mājās. Vīle protams ir līdzi, bet vēlēšanās asināt ķēdi neatradās.
Kaukāzenes noziedējušas, baltās ziedlapas lido apkārt, viss zied un smaržo, arī degošais koks zāģējot ar neasu ķēdi. Noguris. Bet skaisti.
Darba līdz pļaušanas laikam vēl daudz. Vēls pavasaris, daudzkas iekavējies, bitēm ar saimes attīstījās lēnāk(ar visu piebarošanu) kā citus gadus, tagad ziedēšanas laikā pietrūkst darbasnuķīšu, lai savāktu pieejamo bagātību. Tad jau manīs kāda būs šī vasara, pirmajā pusē par mitruma trūkumu nebūs jāuztraucās, drīzāk par siltuma trūkumu. Attiecīgi vēl varēs mierīgi pārstādīt upenes, kam nebija laika(vai bija slinkums) agrāk. |
|
|