| #31 |
[14 Jan 2013|10:03pm] |
Ar krustnagliņām aizsieta redze
Palīdz notvert skatienus
Kā ar sarafāniem pildītas zemenes
Un pauguraini grāvji
Vidusķīnas zemieņu plašumos
Un zemtekstu vaigos
Dzejoļu dzejoļu dzejoļos
Un to krājumu driskās
Kas saista skatienus
Itin visus
|
|
| #30 |
[14 Jan 2013|09:57pm] |
Epifānijās un Sirēnu dziesmās
Loki Egejas jūrā vīti tika
Īstas atradnes ūdenī mita
Zeva un Poseidona mūžīgās
Augsti godātās un bravūrīgās bagātības
Zelts un platīns tam vērtē netiek
Ārienē tik skaists, skaists un skaists
Liepziedos un saucienos saucošs
Īsi, svelmaini un polarizēti
Teiksmām apvīti saucieni
Ejot tiem līdzi, sekojam sarkaniem jūras sitieniem.
|
|
| #29 |
[14 Jan 2013|09:55pm] |
Nelaba diena
Tā ceturtdiena izvērtās
It kā nelaba
Nelaba Jums, mums
Un ums.
Bet kādā ziņā nelaba?
Teorijas Inku vecpilsētā klīst
Un burvju krogu traukos tā plīst.
Mazs putns pačukstēja.
It kā nelaba
Aplinkus un caurdurus
Is that because I'm black?
Nelaba, ne-laba
Nē-laba.
|
|
| #28 |
[14 Jan 2013|09:52pm] |
Lielāka patika satraukta
Sarkanbrūnu mākoņu kraukšķos
Vai tiešām kinolentēm jāmelo?
Ar sniegiem zaru kāšos apvītām
Un uz aukliņām pakārtām
Kā dīglis uzaust tas
Kā kadri logā lūkojot
Visu mūžu atstāsta nepasakot
Mirkļi aukliņas galā.
|
|
| #27 |
[14 Jan 2013|09:48pm] |
Saulespuķu bums
Un hipiju dzira
Kā postmodernisma pastulāts
Labākai un savdabīgākai dzīvei
Pārsisti vēsturnieki
Un padevušies ģeogrāfi
Mākslas vienīgā izeja
Protests pret sevi
Renesanse un Antīkā vide
Grāmatā un marmorā kalta
Cilvēka ķermenis un uzbūve
Arī katra ikdienas māksla
|
|
| #26 |
[14 Jan 2013|09:46pm] |
Storm engaging in the skies
Bringing a hard end
To the infinite horizon
We hear Sirens
And see crashing shores
Along the variable skies
Full of dreams and never seens
The lands of yesterdays
Set new courses
To the land of tomorrow
Endless skies
Full of dreams
And never beens
|
|
| #25 |
[14 Jan 2013|09:41pm] |
Zīmējam un atveidojam sevi
Maurita Eshēra roku paraugā
Ar grafītu rokās
Horizonta līniju tveram
Ačgārni apsienot ziemeļdienvidus
Un dienvidziemeļus lapas kompasā
Kā neizskaidrojama mīkla
Visa attīstības pakāpe veidota
Un Darvina evolūcijas teorija
Ne tik cilvēkam celta
|
|
| #24 |
[14 Jan 2013|09:39pm] |
Dzīves jēgu un taisnību meklējot
Un dzīves balādes uzsverot
Zaudējam vai nezaudējam savu patību?
Tāds ir jautājums
Un noteiktību, kas saprātu stiprina
Kā skaidas maketa matos
Un durvju atzveltnes datorpeles pogās
Visjancīgākā balāde
"It won't last long"
Skumjā rītā
Priecīgā pievakarē
|
|
| #23 |
[14 Jan 2013|09:35pm] |
Smaidu biezoknī viss notiek
Gan slīkšana, gan uzpeldēšana
Kā Mocarta maska tas viss
Slēpts no pārējiem tiek
Tik brīnumains savā patībā
Bet tik jauns savā noslēgumā
Ātrs gan kā makšķerāķis
No Nāves jūras izcelts
Gan kā albatrosu harmonija
Lidojot caur Centrāltirgus paviljoniem
Biezoknī un pūlī tie neatsegs
To skaisto skatu patieso
Un to smaidu pareizo
Ko smaidīt nesmaidam
Bet pie sevis paturam
Un uzsmaidam pārējo
To īsto paturot
Sava smaida noslēpumā
|
|
| #22 |
[14 Jan 2013|09:32pm] |
Možums un spožums
Kā marinēts ābols krūzē
Slīkst tas dāboļu sūcē
Un rauj iekšā tā sauktais tikums
It kā pardon
Un krievu dramaturgu aforismi
Kas salasīti vārdus meklē
Ko kārtējā satīriski sensacionālā
Romānā iekļaut pasvītrošanai
Romānā par romānu
Spožu un možu
Kas vārdus sev domāja
Lai pasvītrotu un sasvītrotu tos
|
|
| #21 |
[14 Jan 2013|09:29pm] |
Pa un ap melnējiem
Alfabēta mažors tiek spiests
Skaņas tik dzidras un mierinošas
Atkusni starpacē vedinošas
Melnie
Spiesti tiek vieglībā
Bet vibrācijās pārņemti smagnēji
Emocionālā un garīgā
Līdzsvarotā nelīdzsvarotībā
Gluži kā hipnoze
Ne acu, ne ausu atraukt
No harmoniskajām kustībām
Taustiņdejas izpildījumā
|
|
| #20 |
[14 Jan 2013|09:27pm] |
Lieliem soļiem tas tuvojas
Brīdis, sauksim to tā
Lieliem apgriezieniem tas tuvojas
Brīdis, sauksim to tā
It kā ne brīdis, bet notikums
It kā ne notikums, bet brīdis
Tālsarunas spiedzējputniem knābji spicējas
Un drūzmās korķi izbrien
Sarunās tiek vīts tas viss
Eh, kur gan palicies tas
Izbijušās sarunās tas pats
It kā akā iebridis
Un ārā neticis
Vienkārši, Vatson!
Mēs meklēsim, līdz atradīsim to
Savā deguna priekšā
|
|
| #19 |
[14 Jan 2013|09:23pm] |
It kā varoņi, bet blēži vienpatībā
Uz aizmirstām atmiņām nospiež
Ar izkaptīm pa pļaujas vadiem
Tie skrien un brēc
Simbolus neaizmirstamus un neatminamus
Vien svešzemnieki saskatītu drosmi
Turēties pretī un ķert
To vistu dējējvalodu
Kas izkaptīm atmiņas nogriež
Bet ne saprāta grožus
|
|
| #18 |
[14 Jan 2013|09:21pm] |
Brīžos, kad sniegs tik silda
Spēcīgi, kā piparkūka
Tikko lieldienu naktī cepta
Veros es tālumā, it kā saredzot
Un saskatot tālumā aizejošos vilcienus
Kas kravu ved kaut kur dziļumā
Un autovadītāju noskaņas drīzumā.
Lūkojos nekurienē un atceros
Kā saskatīt pildītu tukšumu es protu.
Pildītu ar tukšuma iedvesmu.
|
|
| #17 |
[14 Jan 2013|09:16pm] |
Ar tauriņķērājiem rokās
Dodamies zvaigžņu putekļus lasīt
Kuri miglājos spektrālos krājas
Kā kaleidoskops acīs
Kā krāsu palete izkaisīta tā
Un novusa galds zvaigžņu pieskaņā
Robežojās tas tikai ar galamērķi
Ko nākotnes kosmosa kuģi
Vien no laiktelpas saskatīt spēs.
Bet krītošā zvaigzne
Pilsētas krastā
Tā gan ķerama tiek.
|
|
| #16 |
[14 Jan 2013|09:12pm] |
It kā spīdēja tas lejā
Un mirdzēja to augšās
Spīdīgi, laistoties tās uzlūkojās
It kā varīgi piemiedzās
Un vareni noliecoties aizdegās
Protams, miglājiem caurējot
Un karstumā tā robežās sakūstot
Prom! Prom!
Šeit! Šeit!
Pie Sednas riņķa tas pil
Nekurienē izkūst, cauri stepēm izejot
Tundrā parkveidīgajā iedēstot
Palmas zarus un olīvkokus
Ko taikās Vidusjūras krastā
Redzējuši nekad netika tie
Un tas.
|
|
| #15 |
[14 Jan 2013|09:09pm] |
Zvani zvana
It kā visu laiku
Baznīcas torņos
Mošeju minaretos
Manā galvā
Skaļruņos un viļņos
Pat fiziski neiespējamos
Skaņas viļņi it kā
No zemo frekvenču un augstfrekvenču
Ģeneratoriem ģenerējas
Un modulatorā ieklīst
Caur kontūru svārstībām tā klīst
No antenas līdz antenai
Un atkal pa to pašu otrkārt
Līdz detektoram aiziet
Pa pusvadītājdiodi izspiežas
It kā līdz skaļrunim tiek
Bet neskan.
Neskan.
Laikam nepietrūkstu.
Neskan.
|
|
| #14 |
[14 Jan 2013|09:06pm] |
Sapnī dziļākā lūkojos
Vien diendienā attopos
Kur tas laiks paskrējis
Kas piecminūti, šķiet, aizdega
Un ar vairākiem tiem sastopos
It kā dziļāk un dziļāk
Savā sapnī, savā iztēlē
Un ikkatrā ainā pilsētniece
Smaidīga, ar roku izstieptu sauc
Bet raustīt mani elektromagnētiskie viļņi sāk
Vismaz iztēli, jo maņu orgāns snauž
Tuksneša klusums še
Nedzirdu, vai modīšos patiesā zīmē
Vai sapnī iztālā
Ar vējsaziņas līdzekļiem pārskatāmiem
|
|
| #13 |
[14 Jan 2013|09:01pm] |
Skriesim, skriesim
Plašzilbju vārdu krājumā
Paplašinātiem, neatvasinātiem un sapludinātiem
Vārdiem valodā izmirušā
Ak tad tāpēc!
Ne es saprotu!
Vārdu trūkst!
Valoda tiek iznīcināta
Cēlos mērķos placināta
Kā Prāgas pulkstenim acis durtas
To brīnumu nekad neatkārtot
Laikam tie rādītājpirksti
Tajās arī noskrējuši
|
|
| #12 |
[14 Jan 2013|08:54pm] |
Visu cieņu!
Šīm izbalinātajām sajūtām
Un uzkrāsotajām emocijām
Visu cieņu!
Visu cieņu!
Tam, kas liedagu sarkanblāvu iesēs
Un ziemeļblāzmu rokām notērps
Visu cieņu!
Visu cieņu!
Nojumtes zilajam atspulgam dīķkrēslā
Un eņģeļstaram ezerkrastā
Visu cieņu!
|
|