| #11 |
[14 Jan 2013|08:49pm] |
Sākumā liku tevi kopā
Pēc tam jaucu atkal ārā
Šķietamu un nezināmu iemeslu dēļ
Tās pogas spaidīju, kloķus bīdīju un taures pūtu
Bet ar vienu vienīgu iemeslu tas tika
Lai raudzītos, vai sprucis netika nekas
Starp sarkaniem zobratiem
Ar pulsējošām orhidejām tītām
Vien prieks man skatīt bija
No kā tu salikta un satīta
Un cik sīksti salīmēta
Sajūsmā tie observatorijās sauca
Kad tavs zvaigznājs atkal manīts tika
Kā prieks man bija neizsakāms
Atkal kopā tevi likt
Izbaudīt to prieku no jauna
Un neko nemainīt.
Šis skaistums mūžam ir dzīvs!
|
|
| #10 |
[14 Jan 2013|08:42pm] |
Likteņa un izdomu rati
Ar priežu elkšņu riteņiem
Stumti tika bez pātagām
Kur jumti visiem notrīsēja
Tur acis tavas mezglus sēja
Un manās acīs vienlaicīgi
Lūkojās un smaidīja
Bet, vai Dante savulaik neteica
Ka dzeju tulkot nav iespējams?
Lai gan vienu lietu, spēku, tā rod
Gluži kā Tenisona dzejā:
Nav par vēlu mums svešas pasaules sasniegt
Arī tādi, kā esam, vēl spējam
Zemi un debesis iekustināt,
Sirdis, laika un likteņa rūdītas,
Vēl vienotas gribā
Mūžam cīnīties, meklēt, atrast,
Un nepadoties.
|
|
| #9 |
[14 Jan 2013|08:39pm] |
Lidotājiem arī katram savas jānopelna
Tiesības uz brīvību
Pat tas jau dārgs un ilgs prieks
Pacelties spārnos augšā
Un skatīties uz Tevi lejā
Izskriet saviem sapņiem cauri
Arī tas ir ar cenu kalts
Ja vien sapņos spētu kasieri priecēt
Tad bagātāka par mani nebūtu
Pat ne zilais jūrtāles klaidonis
Jo uz mākoņa sēdētu es
Un priecētu vēsmu kā ziedonis
|
|
| #8 |
[14 Jan 2013|08:35pm] |
Neiespējamības robežas dzidras
Tiek atklātas katru minūti iztālo
Bet vaicājot, kur tās spirgtas
Atbildēts tiek, kur izmanto.
Neiespējamības robežas
Varbūt mums vajadzētu uzdrīkstēties
Doties uz turieni, kur tās možas.
Neiespējamības robežas ir tik saldas
Bet gan kuras tās spalgas?
Vai iekš, vai iz tās durvīm nāk
Un vai robežas vispār iespējamas top
|
|
| #7 |
[14 Jan 2013|08:32pm] |
Pacelties mākoņos gaiši baltzilos
Un ķert tos pūkainos
Ar septiņām iespējām pildītos
Lai vienu vien izmantot varētu
To dziļāko un brīvāko
Ko iegūt mēs katrs varam
Bet meklējam visu mūžu
To, kas paša iekšienē mīt
Un šķirties tas negrib
To, kas pats mūs meklē
Bet neatrod tikai tos
Kas sapņo.
|
|
| #6 |
[14 Jan 2013|08:26pm] |
Mums tīk vien iekarot to
Ko ceļa malā neaizsargātu stājam
Lai cik daudz spēka tas neprasītu
Mēs noejam no dzīves pilnā lielceļa
Un uzskrienam uz savas nākotnes atzara
Ar ceļazīmi vienu vien
Saka tā - Ej!
Un ik pēc 342 metriem
Kā atgādinājums tas seko
Turpini iet
Pie 4. zīmes daudziem tas liktenis slēpjas
Un tur tā mīkla izdiedelēta
Ko daudzi arī neatmin
Vien atbilde slēpjas trijās pirmajās
Un arī piektajā nākamajā
Neapstājies!
Vien katra nākamā labāka šķiet
Bijušās kļūdas tās nenes līdzi
Bet jauni pārbaudījumi ik mirkli top
Vien atceries katru iepriekšējo zīmi
Neapstājies!
|
|
| #5 |
[14 Jan 2013|08:24pm] |
Un pilsētā tai galā
Ierodas autobusi negribīgie
Kas necaurredzamas domas ved
Un neīstenotas idejas pamet
Bet ne tas vien slēpjas aizmirstajā ezerā.
Mani sapņi to apvij,
Leģenda vēsta.
|
|
| #4 |
[14 Jan 2013|08:21pm] |
Doties ceļojumā es gribēju
Lielajā, ne katram izdibināmajā
Saņemties es saņēmos
Bet viss vēl priekšā
Neaizmirsti Ibsenu tik
Tam skaidrs viss tapa
Nobrieduši mēs esam tad
Kad apzināmies mēs to
Kas nāks priekšā stāties
|
|
| #3 |
[14 Jan 2013|08:18pm] |
Orhidejās raugoties
Vējā tām lokoties
Pavisam graciozi
Itin graciozi
Ziedlapiņām atveroties
Bedrītēm uzsmaidot
Pat pieredzējis dārzkopis ievilkts tiek.
Pavisam graciozi.
Ļoti graciozi.
Līdzība.
|
|
| #2 |
[14 Jan 2013|08:14pm] |
Pat brīži, kad man bija prieki
Tie tomēr bija lieki
Jo mākoņu rītausmas deju
Un to saulainos vaibstus
Kuros tie tik karaliski slējās
Neaizstās nekas
Itin nekas.
|
|
| #1 |
[14 Jan 2013|08:07pm] |
Tā pirmā reize nāca diezgan spoži
Prātā nāca dunoņas un domas
Karstajā pilsētā maza cerība vēl sēdēja uzkrītoši,
Sviras tika bīdītas, dalītas tika lomas.
Pasaule jau aizgājusi, domāju es
Neatskatīdamās, ne vārdu nepasacījusi
Tā vienkārši, pat necenšoties
Pasaule jau aizgājusi, domāju es.
|
|
| Ar kaut ko jāsāk |
[14 Jan 2013|01:06am] |
|
Tā kā interneta resursos cītīgi /ne/meklēju platformu savu rakstisko darbu publicēšanai, tad nu sanāca izvēlēties šo latviešu serveri. Prātā jau esmu sazīmējis utopiskas vīzijas ar acis un zobus žilbinošiem ierakstiem un iekarotām meiteņu sirdīm, tāpēc šī vieta kalpos par manu dzejas un citu domu atvārstījumu dēli. Iesākumā pārrakstīšu apjomīgo jau sarakstīto krājumu un tālāk jau kursēšu brīvajā stilā!
|
|