Pirmais čalis trešajā stāvā!
...Es nometu somas uz gultas un metos meklēt Stundiņu, jo viņa vēstulē rakstīja, ka iepriekšējo vakaru ir pavadījušas zem klajas debess, kam es kā saguris blondīns noticēju. Braucu ar riteni, kuru ar kuru nebiju braucis 13 dienas un izrādās, ka tā bremzes tagad tīri labi strādā. Pa ceļam domāju, ko teikt Stundiņai un Ivitai, jo bija tāda kā vainas apziņa. Aizbraucu uz Le Gare un meklēju viņas. Izstaigāju visu staciju, atradu pat vietu, kur var piezvanīt. Kad devos uz telefona vietu, pa ceļam satiku Stundiņu un Ivitu. Nedaudz paveicās, ka tas viss bija joks. Tad ejot prom, gandrīz sakāvos, ar vienu dzērušu francūzi. "Pas de probleme, pas de probleme" un vienkārši pametu notikuma vietu. Pa ceļam gājām un es stāstīju savu nebeidzamo stāstu par braukšanu no Brēmenes uz Strasbūru, taču pirms tam, man par prieku, uzzināju, ka viņas ir atradušas hostu Strasbūrā. Domājām aiziet līdz viņam, taču vēlme dzert tēju un uzcelt kājas augstāk par dibenu izrādījās stiprāka.
Diemžēl, neizdevām Stundiņu aizvest uz restorānu, jo viņa bija apņēmusies nākamajā dienā pamest Strasbūru, tomēr saprikām visu picai un devāmies uz manām kojām. Izrādīju savu kuģa kabīni un sākām gatavot picu. Tiešām izbaudīju dzirdēt latviešu valodu no savas mutes. Vēl izrādījās, ka Sirmā ir dzimšanas diena tajā dienā, kur piedalījos tikai nedaudz, gribējās zināt, kas maniem ciemiņiem stāstāms. Tā, nu, vakars beidzās ar garām sarunām, picu un ūdenspīpi.
Kad mēģināju atrast gultasveļu viņām nopriecājos, ka tomēr dzīvoju kojās, jo varēju no kaimiņiem dabūt visu, ko vajag - segas, matračus utt. u Ilze tomēr no rīta no gultas nebija izkritusi, uz ko gan iepriekšējā vakarā biju gatavs derēt, Ivita arī tāda negulējusi. Ideja par gulēšanu uz zemes tomēr bija vislabākā, jo es biju tiešām gulējis vislabāk. Cēlāmies 06:30, jo viņas gribēja stopēt tālāk. Aizvedu līdz tramvaja pieturai, sagaidīju tramvaju un devos mājās. Īsā, bet vienlaicīgi foršā vizīte bija beigusies. Žēl, ka nesanāca vairāk laika kopā pavadīt.
Tad devos uz mājām, domāju, ka gulēšu, taču uzrakstīju vairākus svarīgus e-pastus un izlēmu nedaudz pamācīties. Pēcpusdienā aizbraucu uz franču valodu. Nedaudz biju satraucies, ka būs tests, taču laikam pasniedzēja par to bija aizmirsusi un tā, nu, mēs vienkārši pļāpājām. Neskatoties uz 4 dienu negulēšanu biju pārsteidzoši možšs. Varakarā noorganizējām arābu vakaru, sameklēju mūziku, uzvilku tradicionālās drēbes un sataisīju pīpi. Sanāca tikai pāris cilvēki. Pīpe nebija īpaši laba, jo tabaka šeit ir sūdīga. Viss beidzās ap 1niem
Nākamajā rītā ar mokām izmocīju sevi no gultas , lai aizvilktos uz Cross cultural issues on Human recourse management, kura sākās 8ņos no rīta. Sākumā nāca miegs, taču uz 4 stundu lekcijas vienu daļu bija uzaicināts vieslektors, kurš to kā rodas kultūras un par to, ka imigranti neko citu nevar darīt kā ar laiku aklimatizēties, tas ir neizbēgami. Vēlāk franču valodas gramatikas lekcija, kas likās , ka velkas bezgalīgi un beidzot dodos uz mājām - GULĒT!
Sestdiena svētdiena pagāja iespaidos, ka mana istaba ir pati populārākā visās kojās. Mani pazīst kaimiņi un protams "mūsu banda". Istaba tika uzpildīta līdz augšai, kad taisījām ūdenspīpi un parasti tur ierodas kāds cilvēks, kuru nepazīstu. Ejot uz virtuvi vakarā mani pat uzrunāja kaimiņiene ar tekstu - tava istaba tagad smaržo tik labi... Vakariem pašiem par sevi nav ne vainas, man tie pat ļoti patīk. Rodas tāda ģimeniska sajūta ar tiem, kas šeit dzīvo, jo parasti vakaros ir vīns, ūdenspīpe un dažādi franču jociņi. Nedēļas nogale arī izcēlās ar to, ka ar kājām vairākas reizes devāmies uz Vāciju iepirkties un atpakaļ nācām par citiem ceļiem. Lai gan dzīvoju šeit jau kādu laiciņu, mani vēl joprojām pārsteidz tas, ka upe šķir divas pilnīgi dažādas kultūras un valoda vienā upes pusē ir pilnīgi cita. Vēl pievēros lietai, ko biju apmņēmies kādu laiciņu atpakaļ - 4 jauni franču vārdi dienā. To jau pirms tam nedaudz piekopu, tagad uz to sāku koncentrēties. Mani pirmie četri bija - sous (zem), aprendre (uzzināt), au desous (virs)un vēl viens, kuru miega dēļ tagad nevaru atcerēties, taču , kad to dzirdēšu zināšu, ko tas nozīmē.
Mana istaba kļūst dzīvāka, taču arī netīrāka, te vienmēr ir dzīvība un kāds vienmēr klauvē pie durvīm. Forši. Ceru, ka viņiem būs žēl, kad es aizbraukšu!
Fin
Diemžēl, neizdevām Stundiņu aizvest uz restorānu, jo viņa bija apņēmusies nākamajā dienā pamest Strasbūru, tomēr saprikām visu picai un devāmies uz manām kojām. Izrādīju savu kuģa kabīni un sākām gatavot picu. Tiešām izbaudīju dzirdēt latviešu valodu no savas mutes. Vēl izrādījās, ka Sirmā ir dzimšanas diena tajā dienā, kur piedalījos tikai nedaudz, gribējās zināt, kas maniem ciemiņiem stāstāms. Tā, nu, vakars beidzās ar garām sarunām, picu un ūdenspīpi.
Kad mēģināju atrast gultasveļu viņām nopriecājos, ka tomēr dzīvoju kojās, jo varēju no kaimiņiem dabūt visu, ko vajag - segas, matračus utt. u Ilze tomēr no rīta no gultas nebija izkritusi, uz ko gan iepriekšējā vakarā biju gatavs derēt, Ivita arī tāda negulējusi. Ideja par gulēšanu uz zemes tomēr bija vislabākā, jo es biju tiešām gulējis vislabāk. Cēlāmies 06:30, jo viņas gribēja stopēt tālāk. Aizvedu līdz tramvaja pieturai, sagaidīju tramvaju un devos mājās. Īsā, bet vienlaicīgi foršā vizīte bija beigusies. Žēl, ka nesanāca vairāk laika kopā pavadīt.
Tad devos uz mājām, domāju, ka gulēšu, taču uzrakstīju vairākus svarīgus e-pastus un izlēmu nedaudz pamācīties. Pēcpusdienā aizbraucu uz franču valodu. Nedaudz biju satraucies, ka būs tests, taču laikam pasniedzēja par to bija aizmirsusi un tā, nu, mēs vienkārši pļāpājām. Neskatoties uz 4 dienu negulēšanu biju pārsteidzoši možšs. Varakarā noorganizējām arābu vakaru, sameklēju mūziku, uzvilku tradicionālās drēbes un sataisīju pīpi. Sanāca tikai pāris cilvēki. Pīpe nebija īpaši laba, jo tabaka šeit ir sūdīga. Viss beidzās ap 1niem
Nākamajā rītā ar mokām izmocīju sevi no gultas , lai aizvilktos uz Cross cultural issues on Human recourse management, kura sākās 8ņos no rīta. Sākumā nāca miegs, taču uz 4 stundu lekcijas vienu daļu bija uzaicināts vieslektors, kurš to kā rodas kultūras un par to, ka imigranti neko citu nevar darīt kā ar laiku aklimatizēties, tas ir neizbēgami. Vēlāk franču valodas gramatikas lekcija, kas likās , ka velkas bezgalīgi un beidzot dodos uz mājām - GULĒT!
Sestdiena svētdiena pagāja iespaidos, ka mana istaba ir pati populārākā visās kojās. Mani pazīst kaimiņi un protams "mūsu banda". Istaba tika uzpildīta līdz augšai, kad taisījām ūdenspīpi un parasti tur ierodas kāds cilvēks, kuru nepazīstu. Ejot uz virtuvi vakarā mani pat uzrunāja kaimiņiene ar tekstu - tava istaba tagad smaržo tik labi... Vakariem pašiem par sevi nav ne vainas, man tie pat ļoti patīk. Rodas tāda ģimeniska sajūta ar tiem, kas šeit dzīvo, jo parasti vakaros ir vīns, ūdenspīpe un dažādi franču jociņi. Nedēļas nogale arī izcēlās ar to, ka ar kājām vairākas reizes devāmies uz Vāciju iepirkties un atpakaļ nācām par citiem ceļiem. Lai gan dzīvoju šeit jau kādu laiciņu, mani vēl joprojām pārsteidz tas, ka upe šķir divas pilnīgi dažādas kultūras un valoda vienā upes pusē ir pilnīgi cita. Vēl pievēros lietai, ko biju apmņēmies kādu laiciņu atpakaļ - 4 jauni franču vārdi dienā. To jau pirms tam nedaudz piekopu, tagad uz to sāku koncentrēties. Mani pirmie četri bija - sous (zem), aprendre (uzzināt), au desous (virs)un vēl viens, kuru miega dēļ tagad nevaru atcerēties, taču , kad to dzirdēšu zināšu, ko tas nozīmē.
Mana istaba kļūst dzīvāka, taču arī netīrāka, te vienmēr ir dzīvība un kāds vienmēr klauvē pie durvīm. Forši. Ceru, ka viņiem būs žēl, kad es aizbraukšu!
Fin
Comments