The famous whiteboy
Šonedēļ pēdējā procija manu, tā saucamo, baltādaino draugu pameta Etiopiju. Ir palikusi tikai Luīze, kura, neskatoties uz faktu, ka ir mana mājas biedrene, ar mani ietur visai distancētas attiecības. Lai arī humora līmenī esam uz viena viļņa un ierēcam burtiski par visu, mums samērā reti sanāk pavadīt kopā laiku. Jo man patīk slaistīties pa māju no rītiem un ar spilvena frizūru izvilkties ārā dārza un no rīta baudīt sauli un vieglo dievidu vēju, kurš mani jau garlaiko pāris mēnešus, kamēr Luīze izbauda tipisku rutīnas darbu - no 9 - 17. Liekas, ka esmu palicis viens, pats par sevi. Man ir kaudze Etiopiešu draugu un rinda citu ārzemnieku, ar kuriem iepazinos šeit, tacu tie cilvēki, ar kuriem es uz šejieni atbraucu ir projām pa visam. Nākamreiz viņus redzēšu vien Aprīļa sākumā Polijā, kur mums ir paredzēts seminārs.
Pēdējā laikā pats nosaku savu dienas kārtību, jo uz biroju man faktiski iet nav vērts. Tur elektrības zudumi ir pārāk bieži un internets ir kaitinoši lēns. Esmu sazadzies kaudzēm GTZ blociņu un veicis ļoti labi pārdomātu 7 santīmus vērtu investīciju pildspalvā, kura mani pašlaik pavada visur. Dažreiz mikroautobusā skribelēju savas pārdomas par tikko redzēto, citreiz veidoju garas to-do listes, citreiz mācos zīmēt vai arī veidoju dažāda veida figūras runājot pa telefonu. Mana jaunākā aizraušanās gan ir radio. Aptuveni pirms 3 nedēļām sāku aktīvi uzbāzties Herānai (slavena etiopiešu radio DJ, kuras raidījumā man vienreiz bija iespēja būt) par to, ka man pietrūkst radio mājās un ka gribu atkal izjust studijas gaisotni. Pastāstīju, ka neesmu svešinieks ne radio, ne arī televīzijai un viņa mani, protams, ievilka visā tajā procesa iekšā. Iedeva pat veselus 2 raidījumus un prasīja vai negribu vēl. Pagājušo nedēļu kopā ar Ellu (ne to latviešu cacu, bet gan vienu skotu meiteni) gājām pirmo reizi ēterā.
Rīts sākās tumsā. Plāns bija celties 5cos no rīta, kas atlikās uz 5:30. Atverot acis kaut kā iedomājos par Ufo un Fredi, kuriem šī ir ikdiena. Aizsteberēju uz vannas istabu, veikli saģērbos un izlavijos āra pa durvīm. Ar Ellu satikāmies 6šos krustojumā. Viņa gan nedaudz nokavēja un atkal dabūju vairākus seksa piedāvājumus no vieglas uzvedības meitenēm, kuras pamazam beidza savu maiņu. Pēc brītiņa ar Ellu sedējām taksometrā par kuru gan samaksājām 80 birr (~2,5 Ls). Es pirms iekāpšanas noburkšķēju, ka šī ir pēdējā reize, kad maksāju tik daudz. Pēc aptuveni pusstundas ieradāmies studijā. Sargs gan sākuma negribēja laist iekšā, jo nezināja, kas mēs tādi esam un ko gribam. Pagāja kāds laiciņš līdz lauzītā valodā izskaidrojām, ka esam jaunie svētdienas rīta šova vadītāji.
Katru reizi, pirms ierašanās jaunā darba vietā mēģinu iztēloties kāda būs jaunās darba vietas smarža. Es tagad aizverot acis varu atsaukt atmiņā gan kā smaržoja NABAs studija, gan kā smaržoja prožektoru uzsildītā TV3 ziņu studija. Ieslīdot AfroFM studijā, atkal sagaidīja kas jauns un negaidīts. Apsēdos pie kloķīšiem, ar ierasto tev-ir-2-minūtes-līdz-ēteram sajūtu, kur tu mēģini aktīvi iet caur visam datu bāzēm, lai atrastu īstās dziesmas mēģināju noskaņoties uz savu pirmo pārraidi Āfrikā. Pa galvu slīdēja šaubas par to vai mana angļu valoda ir pietiekami amerikāniska, vai mana latvieša harizma izvilks cauri arī šim piedzīvojumam. "I am excited Ella, are you?". Viņa uz mani paskatījās un ar smaidu uz lūpām atbildēja: "Of course I am, it is going to be great". Īsi pārspriedām, ar ko sāksim, tacu tad studijā ienāca tehniķis ar sarakstu. "Now it iz newz, we have seven o'clock newz". Tad 20 minūtes klausījāmies Etiopiešu propogandu, līdz varējām iet gaisā. Jauna pults un uztraukums rezultējās tajā, ka viens no mūsu miķiem sākumā nebija ieslēgts. Bļeģ. Izrādās, ka tas manuāli jāieslēdz. Oldschool. Mūsu enerģiskā starta vidū studijā atkal ieslīdēja tehniķis un teica, ka viens no mikrafoniem nav ieslēgts. Pazors protams, un mēs veikli ieslīdējām kaut kādā dziesmā. Klausoties dziesmu un štukojot, kā no šīs ķezas izlīst Ella pateica kaut ko ģeniālu un patiesu: "All shows that start with technical difficulties turn out to be awesome!". Tā arī notika. Līdzīgi kā Nabā mana pirmā dziesma AfroFM bija Radiohead "Jigsaw falling into place" un visas ar šo dziesmu saistītās sajūtas. Nākamās 4 stundas mēs vienkārši dominējām. Starp mums izveidojās perfekta saspēle, mana angļu valoda bija pietiekami laba un cilvēku atsauksmes plūda iekšā studijā viena pēc otras. Kaitināja vienīgi tehniķa konstantās prasības atskaņot kaut kādus citus jau iepriekš ierakstītus raidījumus un protams, reklāmas, kuras NABA vispār neatskaņo. Pašās beigās sakām pat dziesmu laikā studijā dejot un ārdīties, es ētera laikā salauzu krēslu par ko mēs pārrēcāmies. Aptuveni 4 stundu laikā saņēmām tikai pozitīvas īsziņas, kopskaitā 70. Divās cilvēki bija sašutuši, ka nespēlējam pietiekami daudz Džastinu Bīberu, uz ko Ella atbildēja, ka viņai ne visai šī 14 gadus vecā kanādiešu lezbiete iet pie sirds (piezīme - Kanādiešu lezbiete ir mans izteiciens, ko ēterā gan neteicām). Uz to gan atnāca nedaudz heitmeils. Tā, nu, mēs 4 stundas ar enerģiju uzlādejām nevien sevi, bet arī vairāk kā 300 000 Etiopiešu, kas pamazām līda ārā no savām gultam vai tobrīd atradās mašīnā. Vienpadsmitos, kad raidījums sāka noslēgties saņēmām vairākas sms ar vienādu mesidžu: "Nākamsvētdien speciāli celšos, lai klausītos Jūsu raidījumu".
Īsi pirms raidījuma beigām studijā iesprāga Samijs, kuram vajadzēja mūs pārņemt. Īsi paprasījām, kā viņam mūsu raidījums patika, šis paķēra miķi un mēģinot iedzīvoties uz mūsu enerģijas sāka skaļi teikt, ka viss esot bijis reāli stilīgi un sāka reklamēt savu raidījumu. Mēs ar Ellu gan tam nepievēršot uzmanību izlavījāmies ārā no studijas un devāmies apspriest notikušo.
Pēdējā laikā pats nosaku savu dienas kārtību, jo uz biroju man faktiski iet nav vērts. Tur elektrības zudumi ir pārāk bieži un internets ir kaitinoši lēns. Esmu sazadzies kaudzēm GTZ blociņu un veicis ļoti labi pārdomātu 7 santīmus vērtu investīciju pildspalvā, kura mani pašlaik pavada visur. Dažreiz mikroautobusā skribelēju savas pārdomas par tikko redzēto, citreiz veidoju garas to-do listes, citreiz mācos zīmēt vai arī veidoju dažāda veida figūras runājot pa telefonu. Mana jaunākā aizraušanās gan ir radio. Aptuveni pirms 3 nedēļām sāku aktīvi uzbāzties Herānai (slavena etiopiešu radio DJ, kuras raidījumā man vienreiz bija iespēja būt) par to, ka man pietrūkst radio mājās un ka gribu atkal izjust studijas gaisotni. Pastāstīju, ka neesmu svešinieks ne radio, ne arī televīzijai un viņa mani, protams, ievilka visā tajā procesa iekšā. Iedeva pat veselus 2 raidījumus un prasīja vai negribu vēl. Pagājušo nedēļu kopā ar Ellu (ne to latviešu cacu, bet gan vienu skotu meiteni) gājām pirmo reizi ēterā.
Rīts sākās tumsā. Plāns bija celties 5cos no rīta, kas atlikās uz 5:30. Atverot acis kaut kā iedomājos par Ufo un Fredi, kuriem šī ir ikdiena. Aizsteberēju uz vannas istabu, veikli saģērbos un izlavijos āra pa durvīm. Ar Ellu satikāmies 6šos krustojumā. Viņa gan nedaudz nokavēja un atkal dabūju vairākus seksa piedāvājumus no vieglas uzvedības meitenēm, kuras pamazam beidza savu maiņu. Pēc brītiņa ar Ellu sedējām taksometrā par kuru gan samaksājām 80 birr (~2,5 Ls). Es pirms iekāpšanas noburkšķēju, ka šī ir pēdējā reize, kad maksāju tik daudz. Pēc aptuveni pusstundas ieradāmies studijā. Sargs gan sākuma negribēja laist iekšā, jo nezināja, kas mēs tādi esam un ko gribam. Pagāja kāds laiciņš līdz lauzītā valodā izskaidrojām, ka esam jaunie svētdienas rīta šova vadītāji.
Katru reizi, pirms ierašanās jaunā darba vietā mēģinu iztēloties kāda būs jaunās darba vietas smarža. Es tagad aizverot acis varu atsaukt atmiņā gan kā smaržoja NABAs studija, gan kā smaržoja prožektoru uzsildītā TV3 ziņu studija. Ieslīdot AfroFM studijā, atkal sagaidīja kas jauns un negaidīts. Apsēdos pie kloķīšiem, ar ierasto tev-ir-2-minūtes-līdz-ēteram sajūtu, kur tu mēģini aktīvi iet caur visam datu bāzēm, lai atrastu īstās dziesmas mēģināju noskaņoties uz savu pirmo pārraidi Āfrikā. Pa galvu slīdēja šaubas par to vai mana angļu valoda ir pietiekami amerikāniska, vai mana latvieša harizma izvilks cauri arī šim piedzīvojumam. "I am excited Ella, are you?". Viņa uz mani paskatījās un ar smaidu uz lūpām atbildēja: "Of course I am, it is going to be great". Īsi pārspriedām, ar ko sāksim, tacu tad studijā ienāca tehniķis ar sarakstu. "Now it iz newz, we have seven o'clock newz". Tad 20 minūtes klausījāmies Etiopiešu propogandu, līdz varējām iet gaisā. Jauna pults un uztraukums rezultējās tajā, ka viens no mūsu miķiem sākumā nebija ieslēgts. Bļeģ. Izrādās, ka tas manuāli jāieslēdz. Oldschool. Mūsu enerģiskā starta vidū studijā atkal ieslīdēja tehniķis un teica, ka viens no mikrafoniem nav ieslēgts. Pazors protams, un mēs veikli ieslīdējām kaut kādā dziesmā. Klausoties dziesmu un štukojot, kā no šīs ķezas izlīst Ella pateica kaut ko ģeniālu un patiesu: "All shows that start with technical difficulties turn out to be awesome!". Tā arī notika. Līdzīgi kā Nabā mana pirmā dziesma AfroFM bija Radiohead "Jigsaw falling into place" un visas ar šo dziesmu saistītās sajūtas. Nākamās 4 stundas mēs vienkārši dominējām. Starp mums izveidojās perfekta saspēle, mana angļu valoda bija pietiekami laba un cilvēku atsauksmes plūda iekšā studijā viena pēc otras. Kaitināja vienīgi tehniķa konstantās prasības atskaņot kaut kādus citus jau iepriekš ierakstītus raidījumus un protams, reklāmas, kuras NABA vispār neatskaņo. Pašās beigās sakām pat dziesmu laikā studijā dejot un ārdīties, es ētera laikā salauzu krēslu par ko mēs pārrēcāmies. Aptuveni 4 stundu laikā saņēmām tikai pozitīvas īsziņas, kopskaitā 70. Divās cilvēki bija sašutuši, ka nespēlējam pietiekami daudz Džastinu Bīberu, uz ko Ella atbildēja, ka viņai ne visai šī 14 gadus vecā kanādiešu lezbiete iet pie sirds (piezīme - Kanādiešu lezbiete ir mans izteiciens, ko ēterā gan neteicām). Uz to gan atnāca nedaudz heitmeils. Tā, nu, mēs 4 stundas ar enerģiju uzlādejām nevien sevi, bet arī vairāk kā 300 000 Etiopiešu, kas pamazām līda ārā no savām gultam vai tobrīd atradās mašīnā. Vienpadsmitos, kad raidījums sāka noslēgties saņēmām vairākas sms ar vienādu mesidžu: "Nākamsvētdien speciāli celšos, lai klausītos Jūsu raidījumu".
Īsi pirms raidījuma beigām studijā iesprāga Samijs, kuram vajadzēja mūs pārņemt. Īsi paprasījām, kā viņam mūsu raidījums patika, šis paķēra miķi un mēģinot iedzīvoties uz mūsu enerģijas sāka skaļi teikt, ka viss esot bijis reāli stilīgi un sāka reklamēt savu raidījumu. Mēs ar Ellu gan tam nepievēršot uzmanību izlavījāmies ārā no studijas un devāmies apspriest notikušo.
Paldies, par labajiem vardiem jau vairak ka 2 gadu garuma ;)