3 uzklausīju | riina, klausies!
nothing / everything
10 Marts 2010 @ 19:12
04 Marts 2010 @ 22:39
dikti gribas uzrakstīt reportu par to vietu, bet nav spēka. lomkas, lomkas, lomkas.
un ko lai ar tām teju 2000 bildēm, užas.
un ko lai ar tām teju 2000 bildēm, užas.
04 Marts 2010 @ 03:24
fiziski esmu atgriezusies, mentāli noteikti nē un man nav ne jausmas, kad tas notiks.
to nevar izstāstīt vārdos, bet es gribu atpakaļ.
to nevar izstāstīt vārdos, bet es gribu atpakaļ.
24 Februāris 2010 @ 10:07
ready steady GO.
uz zaļo zemi, pilnu sniega un sala un aukstuma.
lampu drudzis ir diez gan normāls, tamdēļ, ka būs mazā lidmašīnīte, mēs esam 12 braucēji, cerams, ka lidmašīna tomēr lielāka kā 12 vietīgā, bet, tā kā izlidojam no domestic airport, kas tiešām ir pašā pašā pilsētas centrā, tad skaidrs ir viens, ka nekādi boingi te nemaz nepaceļas un nenosēžas.
vēl informācijas lapelē bija teikts, ka kategoriski aizliegts iet vieniem pašiem, bez vietējiem iedzīvotājiem kaut kur ārā, it sevišķi, kad satumst, jo apkārt staigā polārlāči. bet, ja nu kas notiek, tad jau gan jau ziņās pateiks un internetos varēs izlasīt, ka polārlācis saplosījis muļķa tūristu no latvijas.
tiekamies pēc septiņām dienām, mums gan informācijas lapelē izteica paziņojumu, ka šie datumi nav dzelzī iekalti dēļ tā, ka sniega vētru gadījumā var tikt lidojums atcelts. bet nu tad jā, čau!
uz zaļo zemi, pilnu sniega un sala un aukstuma.
lampu drudzis ir diez gan normāls, tamdēļ, ka būs mazā lidmašīnīte, mēs esam 12 braucēji, cerams, ka lidmašīna tomēr lielāka kā 12 vietīgā, bet, tā kā izlidojam no domestic airport, kas tiešām ir pašā pašā pilsētas centrā, tad skaidrs ir viens, ka nekādi boingi te nemaz nepaceļas un nenosēžas.
vēl informācijas lapelē bija teikts, ka kategoriski aizliegts iet vieniem pašiem, bez vietējiem iedzīvotājiem kaut kur ārā, it sevišķi, kad satumst, jo apkārt staigā polārlāči. bet, ja nu kas notiek, tad jau gan jau ziņās pateiks un internetos varēs izlasīt, ka polārlācis saplosījis muļķa tūristu no latvijas.
tiekamies pēc septiņām dienām, mums gan informācijas lapelē izteica paziņojumu, ka šie datumi nav dzelzī iekalti dēļ tā, ka sniega vētru gadījumā var tikt lidojums atcelts. bet nu tad jā, čau!
24 Februāris 2010 @ 04:15
oi, začīši, nu viss viss, soma puskārtota, dāvana puspabeigta un manā rīcībā vēl 3 stundas, kad jāriktējas uz lidostu.
esmu ticības un apņēmības pilna!
esmu ticības un apņēmības pilna!
23 Februāris 2010 @ 15:09
ir palikušas mazāk kā 24 stundas līdz manai būšanai g r e n l a n d ē.
man ir sarūpētas termo zeķes, termo apakšveļa un plēves bikses. vēl es zinu, ka ņemšu līdzi balzāmiņu, nu arī siltumam, ziniet. atcerēšos maģisko
rasbainieks pase un zobubirste, lai nav jāstreso, ka vēl neesmu pat domājusi, ko krāmēt somā.
bet nu tad rīt uz septiņām dienām prom no civilizācijas un no internetiem.
vienīgais, kas manī izraisa stresu traku, traku, ir dienu dienā, stundu stundā kopā būšana ar tiem 11 citiem cilvēkiem. un es jau tagad zinu, cik ļoooti nogurdinoši tas būs. bet būs jāsavācās!
man ir sarūpētas termo zeķes, termo apakšveļa un plēves bikses. vēl es zinu, ka ņemšu līdzi balzāmiņu, nu arī siltumam, ziniet. atcerēšos maģisko
bet nu tad rīt uz septiņām dienām prom no civilizācijas un no internetiem.
vienīgais, kas manī izraisa stresu traku, traku, ir dienu dienā, stundu stundā kopā būšana ar tiem 11 citiem cilvēkiem. un es jau tagad zinu, cik ļoooti nogurdinoši tas būs. bet būs jāsavācās!
22 Februāris 2010 @ 04:03
jopcik sasodīts, man te radošās izpausmes pašā vidusdaļā ņem un izlādējas aizlienētā fotoaparāta baterija, nu neko, viss paliks pusratā. un tagad tad var iet gulēt.
20 Februāris 2010 @ 15:04
man dikti sāp visi zobi.
tā, ka pēkšņi šorīt sāka sāpēt tā, ka vai matus plēst. bļē.
tā, ka pēkšņi šorīt sāka sāpēt tā, ka vai matus plēst. bļē.
20 Februāris 2010 @ 02:18
vakardien ar kristī gājām uz slaveno 12 tonar mūzikas veikalu. norvēģi jau dikti mīl pirkt
īstos diskus un ierakstus, tamdēļ arī kristī bija nolēmusi sapirkt kaudzēm ripuļus.
izrādās 12 tonar tomēr ir krietni dārgāki mūzikas ieraksti kā citos veikalos.
bet apakšstāvā sāka ar mums runāt kaut kāds komunikablais komunikablis, kas iekārtoja
izstādi. izrādās, šis ir stereo hypnosis menedžeris, stāstīja un runāja, kā septembrī bijuši rīgā un spēlējuši depo un old town hostelī, tur dikti paticis un grib pa visu cenu braukt un spēlēt latvijā atkal. pēc 2 nedēļām stereo hypnosis spēlēšot bakkusā un saaicināja mūs doties uz koncertu.
šodien beidzot bija trīs mēnešus gaidītais emilianas torrini koncerts ar diviem iesildītājiem. pirmā lēdija no argentīnas, vokāls un ģitāra, mierīgi un blakus sēdošajiem asaras tecēja, bija skaisti. otrs iesildītājs absolūts wannabe Antony, sākumā likās briesmīgi, pēdējās 3 dziesmas gan iepatikās.
bet emiliana bija vienkārši fantastiski skaisti. sākumā viņa bija pavisam manāmi uztraukusies. dziesmu
starplaikos stāstīja jokus un visi smējās, joki gan bija isl valodā un neko nesapratu. absolūti perfekta skaņa un gaisma, emiliana sasodīti skaistā ietērpā, pavadošais sastāvs eleganti izskatīgs. brīžiem gribējās iebļauties - kosmoss!
un atkal kā gadījies, kā nē, man blakus spēdēja kaut kāds komunikablais komunikablis, man gan šķiet, ka tur asinīs runātājs bija alkohols. jo, cik stulbi ir pajautāt:
- do you know emiliana?
- yes, I do.
-where are you form?
-from latvia.
-o, latvia. i work together with many latvians. (haha, nu baigais pārsteigums)
un kas izrādās, te vīrišķim gribējās izlielīties par to, ka viņi tīņu gados dzīvojuši vienā pagalmā un viņš viņu zinot personīgi. un stāstīja par to, ka viņa ir ļoti jauka, bez deguna mākoņos, vienkārša un dikti sirsnīga. pēdējo reizi esot saticis pirms četriem gadiem. es, nepazīstot viņu personīgi, jau tieši to ar sapratu, ka viņa nudien ir sirsnīga, vienkārša un patiesa.
patīk kvalitatīvi koncerti, nu. jauki būtu vasarā un zaļā pļavā un basām kājām.
hokeja spēle plēš kopā sirdi, jopcik. four : nothing.
viss plūst viss mainās 2:4. aij, aij.
īstos diskus un ierakstus, tamdēļ arī kristī bija nolēmusi sapirkt kaudzēm ripuļus.
izrādās 12 tonar tomēr ir krietni dārgāki mūzikas ieraksti kā citos veikalos.
bet apakšstāvā sāka ar mums runāt kaut kāds komunikablais komunikablis, kas iekārtoja
izstādi. izrādās, šis ir stereo hypnosis menedžeris, stāstīja un runāja, kā septembrī bijuši rīgā un spēlējuši depo un old town hostelī, tur dikti paticis un grib pa visu cenu braukt un spēlēt latvijā atkal. pēc 2 nedēļām stereo hypnosis spēlēšot bakkusā un saaicināja mūs doties uz koncertu.
šodien beidzot bija trīs mēnešus gaidītais emilianas torrini koncerts ar diviem iesildītājiem. pirmā lēdija no argentīnas, vokāls un ģitāra, mierīgi un blakus sēdošajiem asaras tecēja, bija skaisti. otrs iesildītājs absolūts wannabe Antony, sākumā likās briesmīgi, pēdējās 3 dziesmas gan iepatikās.
bet emiliana bija vienkārši fantastiski skaisti. sākumā viņa bija pavisam manāmi uztraukusies. dziesmu
starplaikos stāstīja jokus un visi smējās, joki gan bija isl valodā un neko nesapratu. absolūti perfekta skaņa un gaisma, emiliana sasodīti skaistā ietērpā, pavadošais sastāvs eleganti izskatīgs. brīžiem gribējās iebļauties - kosmoss!
un atkal kā gadījies, kā nē, man blakus spēdēja kaut kāds komunikablais komunikablis, man gan šķiet, ka tur asinīs runātājs bija alkohols. jo, cik stulbi ir pajautāt:
- do you know emiliana?
- yes, I do.
-where are you form?
-from latvia.
-o, latvia. i work together with many latvians. (haha, nu baigais pārsteigums)
un kas izrādās, te vīrišķim gribējās izlielīties par to, ka viņi tīņu gados dzīvojuši vienā pagalmā un viņš viņu zinot personīgi. un stāstīja par to, ka viņa ir ļoti jauka, bez deguna mākoņos, vienkārša un dikti sirsnīga. pēdējo reizi esot saticis pirms četriem gadiem. es, nepazīstot viņu personīgi, jau tieši to ar sapratu, ka viņa nudien ir sirsnīga, vienkārša un patiesa.
patīk kvalitatīvi koncerti, nu. jauki būtu vasarā un zaļā pļavā un basām kājām.
hokeja spēle plēš kopā sirdi, jopcik. four : nothing.
viss plūst viss mainās 2:4. aij, aij.