ārā spīd saule un tamdēļ somā jāieloka guļammaiss, jāmēģina apspiest bailes no jūras transportiem - kuģiem, prāmjiem un tamlīdzīgiem zvēriem un jādodas ar prāmi uz 3 h attālumā esošajām vestmannaeyjar salām, kas izveidojušās vulkāna izvirduma rezultātā.
šī nedēļa ir ārprātīgi aktīva, jo ir atvadu ballītes, pašai arī jākrāmē soma, lai dotos uz savu fermu un vēl jābraukā pa westman islands.

tātad, biedri, vaļu skatīšanās tūres apmeklētāji, cik nu es te salasījos, tad doties uz koncertu ir vairāk kā ļoti vērts. un tas mani iepriecina un sajūsmina. par spīti tam, ka biļete te uz koncertu maksā mazliet vairāk kā divas reizes dārgāk kā pie jums, tā jau ir manā kabatā un es ar neizsakāmu nepacietību gaidu koncertu.

tas tomēr ir kaut kā netverami dīvaini, ka visu nakti ir gaišs.
un pēc mēneša būs vēl jūtamāks tas viss.

ārprātīgi gribas kādu dārzeni vai augli, ko ēd arī tārpi.

tai pašā nakts stundā, kad liekas, nu nav itin nekā, ko vairs klausīties un viss, kas ir, ir apnicis līdz  pēdējam, uzrodas ugga ar tekstu "Tev kā priviliģētai Indes fankluba dalībniecei" un sāk man sūtīt Indes dziesmas un urrā, urrā, tieši laikā un tieši vietā.
un tad skaidri un gaiši nāk apskaidrība, ka
( biužuks )

bet vispār, šonakt lija un mēs gājām uz blakus kaimiņmāju lēkāt klusiņām pa batutu, bet to darīt klusiņām ir gaužām neiespējami un sāka riet ciema suņi un mēs lavījāmies un mukām prom uz diennaktsveikalu pirkt čipsus un ābolus, klauvēt pustrijos pie agneses namdurvīm, ēst čipsus kefīra mērcē, grauzt pēc pagraba un pelējuma smakojošus ābolus, stāstīt šusta spoku stāstus un dzert vīnu. nākt mājās piecos, kad ir gaišs kā dienā, nomācies un lietains. un neiet gulēt vēl tagad.

vot, dīvaini, ka positivus oficiāli artistus nav izziņojis, bet īstenībā daļa jau ir zināma tomēr, tie, kuri tiks paziņoti kā lielie ārzemju ārtisti ir Scissor Sisters, Giulia y los Tellarini, Everything Is Made in China, And So I Watch You From Afar, Kira Kira, stornoway, Autumn Owls, Svjata Vatra, Ewert And The Two Dragons and Lady Daisey

tā trīs stundu laika atšķirība īpaši jūtama šādās nemiega naktīs, kad ap četriem pēc mana laika jūs tur sākat mosties.
parādās darba cilvēki orandžajā portālā, skaipā sadegās zaļie onlaini.
labrīt, labunakti.

mans islandiešu valodas dialogu biedrs, somu puisis teemu, kas bija ķēms un jokpēteris arī grenlandē, neraksta blogus, bet gan zīmē komiksus. sākumā tie visi bija somu valodā, bet tad pēc tautas lūguma un ierosinājuma komiksi tiek dublēti arī angliski.
pēdējais par tik ļoti aktuālo vulkāntēmu, notikumi atspoguļoti sasodīti precīzi, tamdēļ atļaušos te publicēt viņa sazīmēto.

( teemu vulkānskatījums )

atbrauc taču ciemos!