|
21. Okt 2024|14:31 |
jā, mānijas laikā neko īsti darīt nevar - tikai regulāri un iespējami neuzbāzīgi nočekot, vai cilvēkam nav dzīvības apdraudējums. Depo medikamentus dod tieši tāpēc, ka mānijas laikā ir ļoti grūti pierunāt cilvēku lietot zāles, lai viņam nebūtu mānijas un depo zāles tādā ziņā ir labas, jo to ielaiž vienreiz un tad pamazām tā mēneša laikā izdalās organismā. tāpēc diez vai ir korekti teikt, ka tāpēc māsīcai kaut kas aizmiglojās. un man ļoti žēl par tavu māsīcu. iespējams, bez depo tur būtu bijis kāds vēl radikālāks notikums. ir tā, ka mānijas laikā zāles arī tik labi nestrādā. mēs jau arī redzam, ka šajā gadījumā viņš pat bija slimnīcā un atgriezās gandrīz tikpat uzbudināts (bet tas pat bija atvieglojums, jo man bija bailes, ka tur būs kā vecos laikos - iesloga uz 5 nedēļām un izlaiž ārā dārzeni, kas nekad vairs neatkopjas)
kopumā, cik zinu, cilvēkiem ar šiem traucējumiem ir svarīgi dabūt peč iespējas augstāku apzinātību - lieto zāles, ir sarunāts, ko dara draugi, ja pamana, ka nelieto vai sāk lietot vielas, kā cilvēks pats iepazīst savu slimību - jo to, ka tuvojas mānija, pats var ar laiku iemācīties, un tad attiecīgi rīkoties, lai mānijas posms būtu nekaitīgs dzīvībai un pēc iespējas -veselībai un tam, ko cilvēks sasniedzis. un tad atkal tajā depra laikā - ka draugi un ģimene neapvainojas, ka cilvēks noslēdzas, bet nāk, teiksim, palīdz māju iztīrīt un filmu kopā paskatīties, bet galvenais turēt pie kaut necik socializācijas.
es zinu Latvijā dažus cilvēkus, kas tiešām šo ir apguvuši, bet tas prasa diezgan pamatīgu laiku, lai pašam iemācītos šīs "saslimšanas" dabu, kas turklāt katram ir nedaudz individuāla. tam ļoti noderētu , teiksim, šo pacientu NVO, jo tā ir psihoedukācijas un atbalsta tīkla lieta, ne tik daudz tīrā psihiatrija.
|
|