Domāju, ka tādas banālas lietas, kā regulāras fiziskas aktivitātes, sabalansēts uzturs, regulārs miegs un regulāri izšauts ķekars (vēlams kādā, pret kuru ir kaut kādas jūtas) ir puse no laimes, lai nenāktu virsū visi šitie melnie. Pie tam, ja cieņā ir amfiks, tad stojaks uz dzīvi agrāk vai vēlāk noplok, jo izdedzina smadzeņu neironus tādā līmenī, ka pēc tam tos ir grūti "restaurēt" dabīgā veidā. Bet vispār man ir aizdomas, ka tu piederi pie tās paaudzes, kurai depresņaks ir daļa no tēla un nekas vairāk, kā pakazuha. Jā, iespējams kaut kādas bērnības traumes (ha, kuram tādas nav?) kaut ko tur trigerē, bet kopumā esi iedzīvojies tajā, ka slikti justies un izskatīties ir so cool and hip. sad : (