| desmitkārtīgs prieks par zebru |
[9. Jun 2007|11:36] |
| [ | /./m,/./ |
| | Velvet Underground | ] |
pa savannām un džungļiem skrāja viens mazs neģeru puika, kas bija tik nobarojies un tauks kā reti kurš visā apgabalā, bet viņš nestājās viņš tikai skrēja un skrēja un skrēja un skrēja un skrēja. tā ka aizelsies nespēkā nokrita pančkā un noslīka. bet ne par to ir šis stāsts. kautkur tālu tālu prom no vietas kur notika traģiskais atgadījums ar mazo tauko nēģerēnu, notika kaut kas pavisam cits. kādā no rietumeiropas valstu pilsētām uz ielas izgāja viens jancīga paskata jaunēklis ar izpūrušiem matiem un ādas jaku. viņš, redzējies, gāja uz tirgu nopirkt desu un sieru brokastīm, taču viņš pat neapjauta to ka šis gājiens uz tirgu viņam izrādīsies liktenīgs, jo pa ceļam viņš uz ielas atrada 50 euro banknoti un viņš pieliecās, lai to paceltu, taču tieši tajā brīdi, kad viņš stiepās, lai paņemtu šo nelaimīgo banknoti, kas bija ceļojusi pa visu eiropu un dzinusi cilvēkus pilnīgā izmisumā un postā, no muguras ar velosipēdu brauca pastnieks, kas tieši tikko tuvējā krāmu bodē bija nopircis vecu bārdas naz. tātad pastnieks, nepacietīgs būdams brauca pa cilvēku pilno trotuāru un aplūkoja savu jauno bārdasnazi, un tieši mūsu stāsta varonis bija piliecies un viņa smalkā ādas jaka bija atsegusi strēmeli viņa miesas, un protams (ak tā sasodītā banknote) pastnieks novēlās no velosipēda un ar apbrīnojamu veiklību krītot, ar savu bārdas nazi izgrieza mūsu varonim sauksim viņu par Marko kreiso nieri, kas nokrita pulsējoša uz trotuāra, un pēkšni pilsētas sirēnas sāka skandināt Limp Bizkit dziesmu, nu to par sirdi uz grīdas, kas patiesībā laikam ir kovers. tā nu viņi abi stāvēja uz ielas nesaprašanā ko darīt, un pēkšņi pastnieks paķēra nieri, ielika to mutē, un kaislīgi sāka skūpstīt Marko, ar savu mēli ievadot viņa nieri viņa paša mutē. bet niere jau arī nebija no parastajām. tā bija klejojošā niere, un tad nu viņa sāka klīst pa Marko ķermeni meklēdama savu otro pusīti. viņa klejoja pie plaušām, pie aizkuņģa dziedzera, kas viņu nosūtija pie kuņģa, kas viņu nosūtija pie zarnām, kas viņu nosūtija pie liesas, kas pateica viņai kur lai viņa klejo. un tā nu viņa nokļuva atpakaļ savā vietā. bet ak vai! caurums jau ta vēl nemaz nebija sadzijis, jo tas viss bija noticis neticamā ātrumā, un niere ar slaidu slīdējienu atkal bija uz trotuāra, un pastnieks ņēmās atkārtot to pašu procedūru, taču šoreiz viņš lika Marko turēt caurumu ciet ar plaukstu. bet ak vai! visā tajā ļembastā Marko nebija pamanijis, ka pastnieks viņam arī roku bija tā pamatīgāk apskādējis, un te nu sākās nelaimes, jo reģenerācijas process jau nešķiro, viņš tikai ģenerē jaunās šunas, un Marko pat nepaspēja pateikt: "Ah! Tu Grōse Šaise", kad viņa roka jau bija pieaugusi viņam pie labā sāna, tas ka viņš ir kreilis - tas ir labi, savukārt bēdīgi ir tas, ka Marko kautkādā nesakarīgā veidā bija kriso - sagriezto roku pielicis pie labā sāna. niere, protams, bija nokļuvusi tur kur viņai bija jābūt, un stāstija par iespaidiem ārpasaulē otrai nūģīgajai un šķendīgajai nierei, kurai starp citu vārds bija Hugo.
tā nu Marko no gaužām stilīga jaunieša bija kļuvis par kautkādu dabas kļūdu, un tas viss pateicoties tam, ka tā sasodītā 50 eiro banknote bija atceļojusi no pašas elles sirds uz trotuāru starp Marko mājām un desu un siera tirgu. eirozona.
starp citu pastnieks savāca to banknoti, un aizbruca ceļojumā uz franču rivjeru, kur viņš to, protams, padirsa! |
|
|
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}