PAtīk tie mirkļi, kad kontrole sabiedriskajā pārbauda biļetes, un es nespēju savējo atrast, un jo ilgāk es meklēju, jo lielāka apmierinātība konduktora sejā; bet es zinu, ka man ir biļete, es tikai neatrodu to, savukārt pārbaudītājam patīk tā sajūta, tā nelielā spriedzīte, kas aug, kad biļetes nav. Bet es zinu, ka man ir, a viena tante šodien gandrīz sāka kliegt, ka viņai ESOT, un visādas lapiņas rādīja,kas varētu pastiprināt faktu, ka viņai esot biļete.