Vai skaitīsimies no jauna?

Es domāju, ka es pēdējā laikā pārāk daudz domāju. Gribās autopilota režīmu.

Ir tādas vietas, uz kurām man vairs nekad negribēsies iet. Lai arī saprotu, ka apstākļi un šaurā Latvijas telpa  manos plānos var ieviest savas korekcijas. 

Pēc anti-sanitāro apstākļu konstatēšanas tā noteikti ir LU ēdnīca, lai arī mierinu sevi ar domu, ka šobrīd, pēc svaigas pārbaudes tā varētu būt viena no drošākajām vietām un Forum cinemas, un jo īpaši 4.auditorija. Es vēljoprojām nespēju aprast ar notikušo.

Vēls vakars, braucu ar auto garām krastmalai.
Pēkšņi, kā nez no kurienes pagadījies, skatos, Pārdaugavas pusē noenkurojies milzu pelēks karakuģis.
Domāju,ak debess, kas par briesmoni! Un cik dīvainā vietā viņš noparkojies!
Pag, pag, tas nav kuģis, tā ir...mūsu gaismu nesošā PILS!

Sabiedriskajā šodien iekāpa viena dāma Karlsona (labākajos) gados, mugurā mētelis - milzu, no kkāda dzīvnieka, kas izskatās pēc liela bebra. Uz galvas tāds pats lācis.
Vislaik pēta vienu vīrieti, kas klamzīgi ar lielu somu stāv pie durvīm.
Klusumu pāršķeļ viņas balss,kas uzrunā šo vīrieti:
"Cienītais, Jums jau visas rokas nosalušas, jau baltas!"
Protams, man šodien ir īstā oma un atbilstošā šalle (alexander mcqueen), un es bebram saku -
"Varbūt aizdodiet viņam savus cimdus,jo ir visnotaļ skaidrs, ka viņam vnk cimdu NAV!"

Saņemu sms. Lasu tekstu:
"Atgādinām, Jūsu dzīvībai...draud briesmas...zvaniet".
Aš sirds salecās.
Lasu vēlreiz.
Nebēdnis "ja" palicis nepamanīts.
Vai 112 meklē klientus ar šādu sms palīdzību?

Protams, ka lielākā daļa bērnu gāja uz skolu. Šodien taču Valentīndienas pasts!

Šonakt sapnī izdomāju jaunu kaķu šķirni; izskatījās tā kā tie mazie suņuki "špici", tikai tas bija kaķis, šķirne saucās "vu"

Aš jau sapriecājos, kad mani uz ielas viens vīrietis sāka fotografēt (jūs jau zināt tās ideālās dienas, kad galvā-frizūra un mugurā - fasons), bet tad atcerējos, ka feishanters taču nav Rīgā.

Dažreiz es domāju, vai mana dzīve būtu bijusi savādāka, ja es būtu atbildējusi uz visiem tiem neskaitāmajiem telefona zvaniem, kuri tā arī palika neatbildēti.

Tādas problemātiskas tematikas mūsdienu jaunās ekspresijas literatūrā un aktiermākslā; "Matīss meklē Latviju" svešvalstu Latvijas bērniem un "Trīs garas sievietes" viesizrādē garantē to, ka mazajām skatītājām zāles pēdējās rindās nav ko darīt, auditorija būs nokomplektēta atbilstoši tēmas identificētajam subjektam.

Vienmēr taču var izlīdzēties, vai varbūt tomēr.
Suņu kostīmi vairs nav modē, jo tagad tādi ir pat proletāriešiem, angļu buldogs šodien tipināja pa ielu, ievīstīts mežģīņu lakatā, kas uz muguras sasiets ar banti. Vo!

Vakar pati dabūju ēst "burtiņu" zupu. Ak, mani mīļie vīrieši,piedodiet!

Visneīstākajā mirklī beidzās visīstākais baltais akrils.

Krievu pavāršovs.
Dāma ar profesiju "rakstniece (prasības pieteikumu mēs visi esam) - jurists".
Stāsta, ka angļu valodu nav mācījusies, bet tāpat labi saprotot.
Viņa stāsta:
"cheesecake" - nu tas ir skaidrs, jo "cheese" angliski nozīmē "smaids"...

Šodien secināju, ka ja tev ir cepure ar platām malām, tad visiem interesē paskatīties, kas ir zem cepures. Ķert acu skatienu,tā teikt.
Neveiksmīgi nokritu sabiedriskajā, bet veiksmīgi, jo tieši vienam tautietim rokās. "Pardon", un cepure pat neizkustējās.

Slimošana viennozīmīgi NAV brīvdienas.

No rīta paskatījos ārā pa logu un sapratu, ka pasaulei šorīt ir ļoti neglīta seja - sakasumi tai nenāk par labu.

Man nepatīk vīrieši, kas interesējās par mani. Vēl vairāk man nepatīk vīrieši, kas neinteresējās par mani.

(C)HEIMKEHR INS GLUCK

Vai tiešām "http://gears.google.com/" ir tik kolosāls, kā man šķiet?