Virsraksts: vilciens Rīga - Tallina!

Milzīgs vīrietis, mugurā - ādas jaka, izvedis ārā pastaigāt savu 10 cm lielo sunīti. Sunītis priecīgs skraida pa zālīti un ķersta visādas radībiņas.
Nezinu, ko braucošais auto nodarīja sunim, taču tas gulēja uz zemes, un viņam raustījās kājas. To pamanīja vīrietis jakā (pieņemu, saimnieks). Viņš metās pie mašīnas un ar dūrēm bruka virsū vadītājam. Tad atgriezās pie suņa, paņēma to kā mazu bērnu un iesēdās blakus šoferim. Visi trīs aizdevās ceļā.
Ļoti ceru visus trīs kādu dienu satikt.
Tāds, lūk, notikums traumēja manu sestdienu.

Gmail par daudz atļaujās ar savu jauno korektoru koriģēt manu e-pastu un atzīmēt, kuri, viņaprāt, ir izceļami kā svarīgi. Tad, kad es visus pielīdzinu, noņemot nevajadzīgās iezīmes, tad viņš man saka "ha" un izmet "5sarunas ir atzīmētas kā nesvarīgas". Nu nav viņas nesvarīgas,bet pēc viņa domām sanāk, ka ir.

Gribu uz kādu mūzikas festivāliņu šovasar. Lai tur ir Musiqq, nav odu un ir ballīte uz goda!

Jau trešo dienu pārtieku no povidonum iodinatum.

Liela, liela kafijas krūzīte un jaunā nedēļa var sākties!

Blame it on Friday the 13th.

Tehnika pilnīgi noteikti mani šodien nemīl.

Abstrahējoties no ekonomiskā pamata neesamības, es domāju, ka Latvijā vajadzētu ieviest "Izbraukušo iedzīvotāju reģistru". Tad arī atrisinātos jautājums par to, kur pazudis 1 milj.Latvijas iedzīvotāju salīdzinājumā ar iepriekšējo tautas skaitīšanu.

Ir tādas meldijas, kurām es nezinu ne autoru, ne izpildītāju, bet kuras laiku pa laikam skan manā galvā.

Pēc intensīvā divu dienu kleitu meklēšanas maratona nav brīnums, ka šonakt sapnī es biju atradusi Īsto - baltu lidotājas kostīmu ar sarkanām un zilām svītrām.

Rīts sākās septiņos vakarā. Gulētas divas stundas. Karuselis.

Meklēju, kur palicis laiks un secināju, ka ldn viņa arī nav.

Acis ļoti veldzē koki ar enerģiski zaļām lapiņām.

Mans vienīgais jautājums pēdējā laikā tiem, kas kkur ceļo ir -


cik tur grādi?

Iglesiasu Laimas reklāmā nomainījuši pret nezināmu vīrieti.
Nepavilka.

Protams, ka viss mainās! Šodien pielaikoju savas pagājušās sezonas saulesbrilles un sapratu, ka, ak, ak, tas galīgi vairs nav tas!

Pirmdiena sākas ar milzu puķu pušķi, nu tādu, kas krīt ārā no visām vāzītēm.