Art Deco un Vasiļjevs ir labas lietas sestdienai, tikai, kā vienmēr, pie visa skaistā un kādreiz bijuša tik krāšņā, piezogas nostaļģija par seniem laikiem, ondulācijām un čarlstona dejām. Skatos uz kleitām, un paliek skumīgi par to, ka mēs zinām, kas ar viņiem notika pēc tam, bet viņi tajā brīdī to vēl nezin - smaida, dzer kafiju kafetērijā "Bon bon" un smēķē papirosus.
Vēlāk kleitām gāja pāri kari un deportācijas, un līdz ar to, izstāde man vairāk skumīga sanāca, jo tā arī nespēju iekļauties tikai tajā laika posmā, bez "pirms" un "pēc". Tā teikt, nemāku ēst tortes viduci.