Ļoti aizraujošs seminārs šodien bija, tik aizraujošs, ka es gandrīz iemigu; manus sapņus par visu skaisto šajā pasaulē pārtrauca pasniedzējas jautājums, ko es domājot konkrētās tēmas sakarā.
Goda vārds, man tā nekad nav bijis, vienmēr vairāk vai mazāk esmu notiekošā epicentrā.
Velkot laiku, pirmais, ko jautāju, vai jautājums bija veltīts man. Kad saņēmu apstiprinošu atbildi, domās sāku ceļot uz to brīdi, kad iemigu. Taču viņas jautājums bija konkrēts - jā vai nē. Sekundes simtdaļas un es sniedzu iespējamo (variant)atbildi. Krieviete (!) man oponē.Mans prāts pamazām sāk pievērsties notiekošajam (mostās!), action kā nekā.Pasniedzējas smaids, krievietei šoreiz nebūšot taisnība.


P.S.Pēc lekcijas pasniedzēja man pateicās par saturīgo semināru.

P.S.2 ir doma rīt gulēt mājās.