Guļu, atveru acis tumsā, saprotu - nu ir vāks. Labā acs rāda MILZĪGU melnu punktu. Ātri aizveru acis. Lēnām veru vaļā. TAS PATS!
Tajā brīdī, kad arī mans prāts "atvēra acis", saprotu, ka "melnais punkts" ir plīša sunīša Tobiasa deguns, ko vakarvakarā uzkarināju uz gultas malas, lai viņš skatās uz mani.