Taureņi ir brīvi un liekās, ka nekad agrāk viņi nav bijuši brīvāki. Šodien ir tāda mistiska sajūta. Par to, ka skrējiens beidzies, par to, ka mūsu ceļi ir aizgājuši dažādos virzienos. Un īstenībā, ir taču jābūt priekam, esmu ārā no iesprostostā būra, un esmu sapratusi, ka mana brīvība, nevis Viņš man ir prioritārs.
Vai arī es esmu sapratusi to, kas man jau bija skaidrs sen. Tikai šodien to tik labi redz. Jo aiz loga palicis tik vien kā kails koks ar divām lapām.
Sākums kas jaunam vai pagātnes paliekas?
Lapas pa vējam. Un taureņu lidojums rudenī. Salst. Bet savādāk nekā.