| par pašsaprotamo |
[14 Nov 2011|12:59am] |
| [ |
music |
| |
Аквариум - Железнодорожная вода |
] |
iespējams, dēļ mūžīgajām bailēm būt tik dumjai, ka pati nesaprastu,ka dumja, esmu pieradinājusies automātiski pieņemt, ka visi apkārtējie ir gudrāki nekā izskatās, un gandrīz jebko, ko pati domāju, pamanu, novēroju, secinu, uzskatīt par pašsaprotamu - ko visi jau tāpat ir apdomājuši un/vai vnk zina, un tāpēc nav vērts par to runāt. gandrīz nekas neliekas pietiekami unikāli, lai izvērstos.
un žēl,ka tā.
|
|
|
[13 Nov 2011|02:49am] |
stulbi, ka man nav ne jausmas, vai tas, ka vairs nespēju atšķirt samierināšanos no apmierinātības, ir labi vai slikti.
un vai tas miers, ko gribu, gadījumā nav bumba ar laika degli. un ja ir - nezinu, vai labāk to saprast vai nesaprast pirms laika.
|
|
|
[19 Oct 2011|09:25pm] |
šodien vērojama izteikta lokālo vīriešu polarizācija.
mājas labais vīrietis, kas visu dienu labo manu kompi
mājas sliktais vīrietis, kas saplēš manu mīļāko auskaru
|
|
|
[23 Aug 2011|07:57pm] |
| [ |
music |
| |
Pievos - Goštauta |
] |
un tad viss ņem un paliek skaisti
|
|
|
[18 Jul 2011|11:40pm] |
Never accept bike from a stranger
var izrādīties, ka viņam nedarbojas aizmugurējās bremzes, un tu vari pārlidot pāri stūrei un iet dzert tālāk asiņainiem ceļiem
|
|
| 8.marts |
[08 Mar 2011|01:20pm] |
| [ |
music |
| |
Elliot Goldenthal - La bruja |
] |
nopirku humpalās jaciņu, a tur kabatā tāda pusizjukusi mīlestības vēstulīte franciski. pilnīgs aww, vajne
|
|
| neskaitos |
[01 Mar 2011|09:21pm] |
nu, pieskaitījos, a izrādās - pieskaitāma neesmu (ha!).
Pēc tam, kad esmu atbildējusi,ka esmu vienīgā persona mājsaimniecībā, jāatbild, kādā valodā runāju mājās.
Cilvēki iedalās tajos, kas nedzīvo vieni, un tajos, kas sarunājas ar Nevienu. Kādā konkrētā valodā.
|
|
| neko jaunu nepateikšu, bet |
[01 Mar 2011|02:53pm] |
|
šorīt LR1 sižetā par kultūrizglītības apgriešanu lka vai lma studentīte sašutusi brēca, ka, ja viņai 'būtu jāmācās par saviem līdzekļiem, viņa NEKAD MŪŽĀ nevarētu studēt' . Es atvainojos, bet studiju kredīti, cik zinu, nav atcelti. Un kur tādiem, savu sirdij tuvo izglītību ieguvušajiem problēma pēc tam bišķi pastrādāt nelatvijā, gada laikā atmaksāt savu pāris štuku kredītu, braukt atpakaļ un laimīgi izpausties sapņu nozarē? Kā nez, piemēram, tie nabagi, kas studējot strādā, dēļ kā nedavelk līdz budžetam, vai vispār nedo dies neklātienē mācās, vēl nav devušies kolektīvi pakārties? Paziņošana, ka "nekad mūžā nesapelnīšu tik, lai samaksātu par mācīšnos" galugalā nozīmē, ka cilvēks mācās vnk savam priekam - kam nav jau ne vainas, kamēr citiem tas nav jāapmaksā(kā vēl viena kultūrakadēmijas dūdiņa izteicās 'mēs esam cilvēki, kas grib meklēt dzīvē savu pērli, un 'viņi'mums negrib to ļaut darīt' )un pērļu zvejnieku prieciņus nezvai krīzes laikā valstij būtu jafinansē. Kamēr iedzīvotājs parastais nevar atļauties aiziet uz teātri, jo krāj miljonu vēnu operācijai, kultūrai un māgslai vai nu jāpastāv malā vai jāspēj sevi atpelnīt. Es, protams, saprotu ilgtermiņa ieguldījumu vispārējā attīstībā,kas, iespējams, kādreiz atmaksāsies caur sabiedrības domāšanas izmainīšanu utt, bet kas nav prognozējami aprēķināms. protams, ka mazāk kritiskā situācijā, tā būtu jābalsta utt. Bet ne tad, ja jāizvēlas starp izdzīvošanu un attīstīšanos.Foršāk ir, piemēram, nesaķert diloni vispār, atslēgtas apkures dēļ, nekā saķert, toties, zinot, ka re kā - mirstu gluži tādā pašā veidā kā Kafka.
|
|
| try to save myself, but myself keeps slipping away |
[24 Feb 2011|03:37am] |
Mani biedē fakts, ka es agrāk ilgu laiku esmu bijusi ļoti, ļoti laimīga. ne tāpēc, ka bija skaisti- un vairs nav, bet tāpēc, ka es laimīguma laika sevi neatceros. Atceros tikai faktus, miljons atmiņu momentu, bet tie visi ir vnk filma par kādu, kuru es šausmīgi apskaužu par to, ka ar mani tā nekad nav noticis un nevar notikt.jebkurš no flešbekiem uzdzen šermuļus, jo tas nav par mani, bet es drausmīgi gribētu, lai būtu. Tāda kā blenšana svešā guļamistabā. nezinu, vai tas ir kaut kāds automātisks aizsargreflekss spotless mind garā vai kā. vai varbūt tas tādēļ, ka, esot laimīga, diezko nedomāju par sevi un 'neiegrāmatoju' nekādus sajūtu un domu stāvokļus, jo biju aizņemta ar eiforiju.Vai arī varbūt vienkārši tā mēdz notikt pa dzīvi.
bet nujā. neatceros, ko domāju, kā jutos,kāpēc uzvedos tā, kā uzvedos. un es to sevi apbrīnoju - es laimīga, izrādās, esmu forša, ar visādām vienmēr gribētām īpašībām, pie kurām man tagad nav ne jausmas, kā tikt. un es nezinu, kur pazudu. neatceros mainīšanos. ir tikai 'toreiz es' un 'tagad es'ar neapjēdzamu plaisu pa vidu.un baisa nevarēšana aptvert, ka abi ir vienlīdz reāli. un pretīga apziņa, ka vispār ir iespējams tāds mans nenormālums un idiotisms, kas vienu sagrāvis līdz otram. un ka es nemāku toreizējo sevi.
|
|
| vienkāršojums |
[21 Feb 2011|02:32am] |
|
"But all I've ever learned from love
Was how to shoot somebody who outdrew ya"
|
|
|
[20 Jan 2011|12:40pm] |
|
vienīgais iemesls, kāpēc man gribas otru cilvēku, ir tīra pašapliecināšanās. tā vienmēr ir gribēšana patikt kaut kam tikpat labam, kā manis labākā versija vai mazliet (bet ne pārāk) labākam, lai dabūtu apstiprinājumu, ka esmu vismaz tikpat laba (vismaz tik laba, lai patiktu sev), jo pašai par sevi tādas pārliecības nav - sevī ir daudz grūtāk neredzēt defektus, citos tos var izvēlēties nesaskatīt.
|
|
|
[17 Jan 2011|08:06am] |
esmu pasākusi celties 7 un iet skriet.
vnk skriešanā bišķi izdodas justies tikai kā sava ķermeņa sastāvdaļām
|
|
|
[20 Dec 2010|12:03am] |
|
nevaru kreklu izvēlēties. laikam ar "1941 a race odyssey"
|
|
| trivializēšana |
[19 Dec 2010|03:52pm] |
|
man liekas, smags patriotisms un vispār vajadzība justies kā savējam lielā nacionālā vai kādā citā barā lielākoties gadās tāpēc, ka mazajam cilvēkam gribas paveikt kaut ko pārcilvēciski lielu un sajusties varenam - tik varenam, cik vienam cilvēkam nav pa spēkam.
|
|
|
[15 Dec 2010|05:16pm] |
|
nav jau gluži tā, ka man galīgi nekur neveicas. šorīt, piemēram, noģību aptiekā, nevis kaut kur citur.
|
|
|
[13 Dec 2010|04:22am] |
|
what doesn't kill you makes you stranger
|
|
|
[23 Oct 2010|07:39pm] |
līdz šim bija licies, ka stundas laikā tipa "demonstratīvi" izvākties no sava nu jau bijušā vīrieša dzīvokļa, atstājot uz galda zīmīti, ir pagalam smieklīgi un muļķīgi un nožēlojami un filmās. bet te nu es esmu un gaidu taksi. Izrādās, tā notiek.
bet nu fak kā man vajag, lai kāds pasaka, ka es tagad kļūdos. vai ka nekļūdos.
|
|
|
[25 Aug 2010|02:53am] |
|
parapaaris
|
|
|
[06 May 2010|09:12am] |
|
ejot caur vērmanīti, pretī nāca garā virvē ieķērušies kādi padsmit apmēram četrgadīgi bērneļi, ieģērbti luminiscējoši dzeltenās vestītēs, un korī dziedāja 'I like to move it, move it'
|
|
| par bezbērniem |
[14 Apr 2010|04:11pm] |
|
a to nodokli tak liktu tikai precētajiem? vot varēs jaunkundzes sevi mierināt ar domu, ka neviens neprec tikai tāpēc, ka tad jāmaksā būtu.
|
|