Maksims Aleksanders' Friends
 
[Most Recent Entries] [Calendar View] [Friends View]

Below are the most recent 18 friends' journal entries.

    Thursday, May 14th, 2026
    teja
    4:30p
    Siliņas demisija: bye bitch
    shelly
    2:19p
    Digitalizēju 44., 45. gada saraksti, un man liekas, tūlīt raudāšu. Tur ir visas kara/pēckara šausmas: vairākkārt raksta evakuētie bērnunami, kas sapņo atgriezties Latvijā, kareivis interesējas par demobilizāciju, bezdarbnieks meklē piepelnīšanās iespējas... Katalogā katra vēstule ir tikai viena rindiņa, bet aiz katras no šīm rindiņām slēpjas vesela traģēdija. Man grūti to ievadīt un aizmirst.
    Ir, protams, arī vesela kaudze pilnīgi bezjēzīgu sēnalu kā lūgums palīdzēt noorg. rakstn. Majora G. Šmerlinga lekciju par tēmu "Pad. L. atbrīvoš. karavīru daiļrade" vai Sark. arm. gadadienu, vai kuriozi kā "Palīgā, Jūsu šoferis neatdod man manas klavieres".
    putnupr
    11:05a
    Nav skaidrs, kā lai kļūstu labāks darbinieks.
    Tuesday, May 12th, 2026
    dienasgramata
    12:55p
    pirms divdesmit gadiem cibā ierakstīju šādu dzejoli:

    kredīta līnijas plaukstā
    neapturami aukstā

    pieturas punkti uz mēles
    izsalkuši kā dēles

    nezinu, vai tu vēl dzirdi
    cauraugusi uz sirdi
    shelly
    11:12a
    Šodien gāju pa ielu, muti atplētusi, un grozīju galvu uz visām pusēm. Jo man ir jaunās brilles un es beidzot redzu!
    It kā mīnusiņi maziņi, bet starpība - milzīga...
    Sunday, May 10th, 2026
    teja
    12:00p
    She feels the world gradually slip inside her, first the streets, then the skyscrapers. As though from a distance she, herself, closes in on her body and slips inside herself. Her body glows, thickens, expands. But no, her body is the same. It is she who extends in all directions, who is both inside and outside her body. She feels present, feels visible in the world. She’s in the gestures of the body, in its movements. Her heart palpitations soothe her. She thinks of it as her guardian animal beating its wings inside her chest, soothing away the pain. She, the watcher, watches the inner dweller, and watches itself watching the others. She is full of people.
    dienasgramata
    8:41a
    No reklāmas: “…un tad mana otrā pusīte nolēma mani iepriecināt.”
    Saturday, May 9th, 2026
    shelly
    10:01a
    Vakar gāju uz Rīgas Policijas Austrumu iecirkni. Jo Lauvam decembrī pazuda telefons. Aprīļa vidū tas mistiski atradās un tā nu es ka Lauvas likumiskais aizgādnis varēju doties tam pakaļ.
    Starp citu - turiet telefona vāciņā čeku ar savu vārdu. Vai bibliotēkas karti. Tieši tā Policija sazīmēja, ka atradies Lauvas telefons - pēc viņa soda čeka bibliotēkā par kavētu grāmatas nodošanas termiņu.
    Pats pasākums bija īss un patīkams, laipns policists (ar īstu ieroča uzkabi!) nodiktēja visu, kas jāraksta uz lapas, un izsniedza pazudušo priekšmetu.
    Bet ko es gribēju pierakstīt šeit, bez diktēšanas - pa to īso laiciņu, kamēr es grozījos uzgaidāmajā telpā, tur ienāca trīs citi apmeklētāji. Vīrietis ar maisiņu, ko viņš vēlējās atdot konkrētam policistam (pēc visa spriežot, patronu čaulītes), nekaitīga paskata bārdainis, kam policiste skaidroja viņam piešķirto tuvošanās aizliegumu un iespējas to pārsūdzēt, un jauna, tumsnēja sieviete, kas no lapiņas nolasīja, ka vēlas rakstīt iesniegumu par bērn tēva vardarbību pret bērniem. Cik saprotu, no lapiņas viņa lasīja tāpēc, ka praktiski nerunāja latviski. Man taisni gribējās viņu apskaut un teikt, ka viss būs labi, ka viņai viss izdosies. Un vēlme ar kādu sarunāties krieviski man pēdējos gados uznāk ļoti reti.
    Thursday, May 7th, 2026
    dienasgramata
    10:02p
    No noklausītajām sarunām: "Tūlīt vasara jau cauri, vēl tikai līgo un viss!" (divi palīgstrādnieki ar pieclitrīgiem krāsas spainīšiem rokās vārtrūmes krēslā)
    Tuesday, May 5th, 2026
    shelly
    11:00a
    Vai kādam pēdējā laikā ir izdevies tikt pie maksas jūzera? Kā?
    Monday, May 4th, 2026
    shelly
    4:18p
    Par to, kā Maija svētkos es raku. Un izraku!
    Ja pagājušo vasaru es sagaidīju, pazaudējot milzu maisu ar visām vasaras kleitām, tad šogad esmu pasējusi abus viengabala sporta peldkostīmus. Zaudējums, protams, ne tuvu nav tik liels, bet peldkostīmiem jūnijā bija paredzēta starptautiskā debija kādā Nīderlandes atrakciju parkā.
    Un ja pērn pazudušo kleitu maisu es atradu tikai tad, kad vasara jau bija praktiski beigusies, abus peldkostīmus uzgāju divu dienu laikā - tikko kā biju ķērusies pie visu skapju otrreizējas visaptverošas pārrakņāšanas.
    / apmierināti ņurdu /
    putnupr
    3:22p
    tādas debesis kā šodien ir manas mīļākās vasaras dienā
    Sunday, May 3rd, 2026
    dienasgramata
    5:34p
    Smilšu skulptūru festivāls “Vieglas smiltis”
    dienasgramata
    4:31p
    Aizmirsu jums pastāstīt: pirms kāda laika redzēju sapnī tādu sabiedrības iekārtojumu, kurā ir trīs veidu vīrieši - alfa, beta un meta.
    teja
    10:09a
    “Beauty as armour
    Keeps you just as hidden
    as shame does”
    Friday, May 1st, 2026
    asiize 9:04p
    Laukumiņā kāds apmēram 10 gadus vecs zēns jautāja, vai es protot krievu valodu. Atbildēju, ka pārāk labi nē.
    “Es tev iemācīšu, atkārto pēc manis - ma-ši-na!”
    teja
    2:56p
    tu zināsi, ka tas ir beidzies, kad iestums zupu.
    čīkstošus sudraba ratiņus ar kūpošu brīnumu,
    garaiņus, kas vilina matērijā
    un tad, lai tev pietur galvu
    un lej iekšā pa vienai karotītei
    un cenšas pierunāt atvērt acis
    mākoņa apsēsto
    dienasgramata
    11:41a
    Esmu jau vairākkārt sevi pieķēris pie tā, ka kādā jautrā kompānijā pasaku joku, un neviens nesmejas. Varbūt, nesadzird? Vai arī smejas, bet ne par manu joku. Vai arī iesmejas mazliet par manu joku, bet ne pietiekami. Un tad es ATKĀRTOJU JOKU VĒLREIZ. Tas ir drausmīgi, man ir tāds kauns pat atcerēties par to. Vai tas ir vecums? Dakter, es drīz miršu?
About Sviesta Ciba