[Recent Entries][Archive][Friends][User Info]
Below are the 19 most recent journal entries recorded in the "makonu_kalns" journal:| January 10th, 2015 | |
|---|---|
| 08:17 pm [Link] |
Sakiet āra nepatīkami laikapstākļi? Pilnīgi jums piekrītu, bet tomēr.... Kad pirms trim gadiem man apritēja smagais skaitlis 30, draudzene, protams, uzreiz metās vaicāt, nu - vai kaut kas esot mainījies? Skaidrs, ka nē. Jutu, ka viņu ar to nomierinu :) Bet, retrospektīvi skatoties, kaut kas pakāpeniski mainījās gan, bet ne jau tāpēc, ka būtu sasniedzis hronoloģisko (pases) vecumu 30, bet tās sociālās ekspektācijas, gribi vai negribi, sākt mākties virsū, līdz tu mazliet sāc padoties. Tas ir viens. Otrs - ja esi gana prātīgs (un es laikam esmu atzīstams par gana prātīgu), saproti tomēr, ka tik daudz ar tik mazām sekām kā pirms gadiem 8-10 vairs neizdzersi, un turklāt negribas vairs tik daudz ar (nu, labi - dažreis, protams, gribas). Tāds miers mazliet iestājas. (Miers, protams, iestājas, ja tev ir māja, mašīna, sieva un bērni, vai arī ja tiec šim spiedienam pāri). Tam visam es tiku pāri gana labi - vismaz man tā patīk domāt. Bet vienu lietu ar čomiem ieverojām gan - pēc 30 mēs sākam skriet. Turpinot pīpēt, turpinot tā prātīgāk iedzert, bet paralēli arī skriet. Pēdējo gadu skrienu obligāti četras reizes nedēļā, neatkarīgi no laikapstākļiem, kādi nu tajā dienā, kad ir dūša un griba jozt, ir iegadījušies. Šodien bija gan dūša, gan griba. 15 km pa visām tām šausmām, kas darās aiz loga. Nokritu tikai divas reizes (paldies jums sētnieki, lai gan droši vien šādos laikapstākļos neko tur diži savākt nevar). Jāteic, ka ir arī pamatīgi apgrūtināta redzamība, jo acis pilnas ar sniegu, bet galvenais ir tas, ka paskriet var! Starp citu, kā jau droši vien noprotat, es burtiski pirmo reizi sāku skriet pēc 30, jo atcerieties - skolā sports interešu loka bija vēl tālāk, nekā teātris un kordziedāšana :) Cilvēks pieaug, cilvēks mainās. Draudzene mani sagaidīja mājās nīgru seju, lēni grozot galvu...:) Uztraucas :) Tags: laikapstākļi, sports, vecums |
| 03:30 pm [Link] | Mēs arī lielākoties apzaļumojām dažādas nesakoptās, nesmukās teritorijas, kuras citādi tādas arī paliktu. Bija arī daž crazy projekti, ja tā var teikt, lai pašiem būtu interesantāk - man labpatīkas domāt, ka brīžiem nudien pietuvojāmies tam, ko var saukt par mākslu. Mums komandā bija vairāki ārkārtīgi radoši cilvēki, daži bija pārdroši daži piesardzīgie un izdarīgie - dažādība jeb viss, kā vajag, lai tāds "grupējums" varētu pilnvērtīgi pa naktīm strādāt, realizēties utt. Denam pa šiem gadiem jau bija nodibinājušās arī zināmas attiecības ar vietējiem likuma pārstāvjiem, kas viņu, protams, zināja nu jau ļoti labi. Tā iemesla dēļ uz mums arī bieži pievēra acis. Kas attiecas par koku stādīšanu un apakšzemes komunikācijām (ko nepārbaudīja, jo kā gan viņa to varētu izdarīt, kundze Ventspilī), mums arī noderēja pašu kontakti jeb blats. Tā kā mūsu mērķis nebija neko bojāt utt., bet gan uzlabot vidi un parādīt, ka var ari citadāk, mēs biezi vien caur kontaktiem dabūjām pilsētas plānošanas kartes ar visām apakšzemes komunikācijām utt. 
|
| 03:21 pm [Link] | Starp citu - baigais kaifs un adrenalīns :)
Tags: zaļais partizānisms |
| 03:19 pm [Link] | Eh, skatos bildes un sāk mākt nostaļģija par aizgājušiem laikiem un sen neredzētiem domubiedriem. Bildes gan nav manas, mēs toreiz neko daudz neiemūžinājām, jo tam nebija laika. Skaidrs, ka visam jānotiek maksimāli ātri operatīvi un precīzi - tas nozīmē, ka katrs lieliski zina savus pienākumus utt. 
Tags: zaļais partizānisms |
| 03:01 pm [Link] |
Guerrilla gardening Vienu brīdi, dzīvojot UK, biju saticis bariņu līdzīgi domājošo. Viņi bija saliedēta un visādi citādi kolosāla guerrilla gardening grupa. (Daudz simpātiskāka viedokļa un pozīcijas paušana, nekā ekoterosisms ala ELF un citi, vai ne?) Viņi Glāzgovā aktīvi darbojās jau vairākus gadus. Interesanti, ka viņus tiešām vienoja šī ideja, jo civlēki šajā grupā, kas bija apmēram 12 personas, bija ļoti, ļoti dažādi - gan "kārtīgi" ģimenes cilvēki, gan pilnīgi brīvdomātāji skvoteri. Mani viņi pieņēma ļoti ātri. Domājams, daļēji tādēļ, ka bija ļoti open minded - galugalā, kā jau teicu, uz viņiem skatoties nekad neiedomātos, ka šos cilvēkus var kas saistīt. Bet var, un turklāt pamatīgi. Līderis bija tāds mūžīgais panks pēc pārliecības vārdā Dens. Viņš to bija aizsācis jau astoņdesmitajos ar toreizējo sievu un bariņu draugu un turpināja to cītīgi darīt. Denam bija nijušas pāris saķeršanās ar likumu un vīriem/sievām formas tērpos, tomēr par to viņš vienmēr tikai gardi smēja. Protams, ka tie, kam bija salīdzinoši vai pat ļoti prestiži un labi apmaksāti amati (un tādi partizāni tur tiešām bija) bija daudz uzmanīgāki. Un dīvainā kārtā Dens un viņam līdzīgie to saprata un nekad nepārmeta pārējiem viņu piesardzību, vien nosakot, ka katram taču ir sava dzīve un sava atbildība bet degam mēs par kopējām lietām. |
| 02:40 pm [Link] |
"Mikrorajona pagalmā nakts aizsegā slepus stāda kokus" "Savdabīgs gadījums noticis Ventspilī – kāda sieviete piecstāvu dzīvojamo māju iekšpagalmā nakts tumsas aizsegā iestādījusi 13 kokus – priedes un egles." http://nra.lv/latvija/132133-mikrorajon Kundze ir īsta zalā partizāne. "Tikmēr sievietes iestādītās priedītes un eglītes izraks. Pagaidām pret sievieti neviens nevērsīsies, norakstot to uz pilnmēness ietekmi. Taču, ja viņa koku stādīšanu turpinās, tad nāksies piesaistīt pašvaldības policiju, lai pašdarbība tiktu apturēta." Skaidra, ka problēma ir tajā, ka koka saknes var ar laiku ieaugt apakšzemes komunikācijās, par kuru precīzu atrašanās vietu partizānei visticamāk nav ne jausmas. Visādi citādi es teiktu - go girl (go mrs! (laikam ir piemērotāk)) |
| 01:41 pm [Link] | Mazliet ne par dabu, bet kultūru: Šis būšot Hardija Lediņa gads! http://www.arterritory.com/lv/zinas/433 Par to man ļoti liels prieks. |
| 01:36 pm [Link] | Atceros, kā post-treknumiņa gados cirtām un atdevām koksni burtiski pa sviestmaizi. Var jau būt, ka tās tādas dziļi subjektīvas un emocionāli sakāpinātas izjūtas, bet tiešām liekas, ka cērtam mazliet neapdomīgi un galīgi ne ilgstspējīgi un arī ne ļoti izdevīgi - jo daudz eksportējam vienkārši koksni, lai gan varētu taču vēl vairāk attōstīt koksnes apstrādi, pārstrādi utt. tepat uz vietas, ja reiz mums ir tik lieliski resursi. |
| 01:32 pm [Link] | Ja nemaldos, mežs skaitās, ja vidējais koki augstums ir vismaz 7 metri, ir sajūta, ka procentuali pie mežiem tiek skaitīts klāt arī jaunaudzes (varbūt kļūdos). Pabraukājot pa tēvzemi un redzot milzīgo apjomu kailciršu, man rodas sajūta, ka drīz būsim pliki, proti, slaveni ar savām kārklu un alkšņu "audzēm". Vairāk nekā žēl. |
| 01:31 pm [Link] | Man smiekli nāk, kad saka, ka Latvija ir ļoti mežaina un zaļa. Smieklīgi nudien. |
| 12:05 pm [Link] |
Nedaudz par LV un emisiju kvotām. Interesanti. Vajadzīgais emisiju kvotu daudzums katrai iekārtai tiek noteikts, lielākoties pamatojoties uz vēsturiskiem datiem, kā arī atbilstoši Latvijas ekonomiskās attīstības scenārijam valstiskā līmenī, kas tiek izvērtēts saskaņā ar Ekonomikas ministrijas iesniegtajām prognozēm par plānoto jaudu uzstādīšanu tautsaimniecības nozarēs, tai skaitā potenciālajām elektrostacijām. Nosakot Latvijas emisijas kvotu rezerves jaunajām iekārtām laika periodā no 2008. līdz 2012. gadam, aprēķinā iekļauj arī emisijas kvotas jaunas ogļu kondensācijas stacijas sekmīgas darbības nodrošināšanai, kā būvniecību jeb uzstādīšanu 2011. gadā vismaz teorētiski nosaka Enerģētikas attīstības pamatnostādnes 2007. – 2016. gadam. Šo pamatnostādņu ietvaros paredzēti arī citi pasākumi ar mērķi samazināt elektroenerģijas importu. 2006. gadā Ministru Kabineta apstiprinātajā „Emisijas kvotu sadales plānā 2008. – 2012. gadam” paredzētais emisiju kvotu apjoms no Latvijas valdības puses bija vidēji 7,7 milj. gadā. Tomēr tā paša gada nogalē Eiropas Komisija (EK) nolēma atbalstīt kopējo atļauto emisijas kvotu apjomu 3,3 milj. kvotu apmērā. Šāds lēmums tika pamatots ar emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas (ETS) faktiskajām emisijām 2005. gadā, ņemot vērā prognozējamo emisiju pieaugumu saistībā ar iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugumu (šī prognoze, kā zināms, nepiepildījās), tajā pašā laikā balstoties uz oglekļa intensitātes teorētisko samazinājumu tautsaimniecībā. Pēc Latvijas valsts emisijas kvotu sadales plāna grozījumu iesniegšanas, kur kopējais valsts emisijas kvotu apjoms samazināts uz 6,25 milj. gadā, Eiropas Komisija lēma kopējo emisijas kvotu apjomu 2008. – 2012. gadā palielināt līdz 3,43 miljoniem gadā. Šajā kopējā Latvijai piešķirtā emisijas kvotu daudzumā nav iekļautas emisijas kvotas trim brīvprātīgajiem Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas dalībniekiem, kas dalību sistēmā uzsāka pēc 2008. gada 1. janvāra. Ja ņem vērā arī šos trīs tirgus dalībniekus, tad kopējais emisijas kvotu apjoms palielinās līdz 3,398 milj. gadā. Jāpiezīmē, ka emisijas kvotas gan obligātajiem, gan brīvprātīgajiem ES ETS dalībniekiem tiek piešķirtas par brīvu. Aprēķins, ar kādu noteikts Latvijas kopējais ikgadējais emisijas kvotu apjoms: Emisijas kvotas = (2,854492 1,5 0,8006) 2 – 0,0296333 = 3,398483 milj., kur: 2,854492 milj. – 2005.gadā verificētās (pārbaudītās, konstatētās) emisijas Latvijā, 1,5 – iekšzemes kopprodukta pieaugums 2005. – 2010.gadā, 0,8006 – oglekļa intensitātes samazinājuma faktors 2005. – 2010.gadā, 0,0296333 – Komisijas noteiktais emisijas kvotu samazinājums (Emisijas kvotu sadales plāns 2008.–2012.gadam, 2006). Tādējādi starp esošajām iekārtām un jaunajām iekārtām 2008. – 2012.gada perioda piecos gados Latvija kopumā plāno sadalīt 3,398483 5 = 16,992415 milj. emisijas kvotas. Emisijas kvotu sadalē nozaru un iekārtu līmenī ievēroti „Koncepcijā par rīcības variantiem emisijas kvotu sadalei 2008.-2012.gada periodā” noteiktie emisijas kvotu sadales nosacījumi. Kopējā apjoma sadalījums pa nozarēm veikts, summējot emisijas kvotu apjomu, kas aprēķināts šīs nozares iekārtām, ņemot vērā iekārtas bāzes gada datus un nozarei noteikto emisiju pieaugumu vai samazinājumu, salīdzinot ar bāzes gada datiem (1. tabula). Iekārtas ir sadalītas pa šādām nozaru grupām: 1. enerģētika – ietvertas iekārtas, kuru pamatdarbība ir siltumenerģijas vai siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošana; 2. rūpniecība – šī grupa aptver iekārtas, kas veic piesārņojošas darbības kādā no likuma „Par piesārņojumu” 2. pielikuma 2., 3., un 4. daļā minētajām darbībām (piemēram, keramikas produktu, tērauda u.c. ražošanas iekārtas), kā arī sadedzināšanas iekārtas, kas saražoto siltumenerģiju izmanto produkcijas ražošanas vajadzībām (piemēram, piena pārstrādes, tekstilrūpniecības, kokapstrādes u.c. uzņēmumi); jaunās iekārtas – šobrīd zināmās un potenciālās iekārtas, kas dalību sistēmā uzsākušas pēc 2006.gada. Šai iekārtu grupā ietilpst arī piesārņojošās darbības paplašināšanās gadījumi, tas ir, papildu tehnoloģisku vienību, kas veic likumā „Par piesārņojumu” 2. pielikumā minētās piesārņojošās darbības, uzstādīšanu. Ir apzināts, ka ikgadējais jaunām iekārtām nepieciešamais emisijas kvotu apjoms ir 1,989 miljoni (2008.gadā – 1,379 milj., 2009.gadā – 1,983 milj., 2010.gadā – 2,167 milj., 2011.gadā – 2,202 milj. un 2012.gadā – 2,213 milj.). Emisijas kvotu sadale jau pastāvošām iekārtām balstīta uz bāzes gada datiem, tas ir, uz ETS dalībnieku vidēji aritmētiskajām 2005. – 2006. gadā pārbaudītajām emisijām, kuras koriģētas, izmantojot visu pieejamo informāciju. Verificēto emisiju izmantošana par bāzes datiem ir atšķirīga un ir atkarīga no tā, kādā laikā konkrētā iekārta ir uzsākusi dalību ETS (ja vispār ir), vai un kad iekārta, piemēram, ir paplašinājusi savu esošo piesārņojošo darbību utt. Bieži vien iekārtas pārbaudītās emisiju vērtības par 2005., 2006. gadu nav pilnīgas vai neatspoguļo patieso situāciju. Tādos gadījumos par bāzes datiem tiek izmantoti vai nu tikai 2006. gada dati (ja iekārta šajā laikā jau ir uzsākusi savu darbību) vai tiek izmantoti iekārtas reālie jeb monitoringa dati par emitēto CO2 apjomu pēc operatora izvēles vienā no gadiem pēc 2006. gada, ja iekārta darbību uzsākusi pēc 2006. gada1. janvāra) utt. Emisijas kvotu sadales nosacījumi nozaru un iekārtu līmenī noteikti atbilstoši „Koncepcijai par rīcības variantiem emisijas kvotu sadalei 2008. – 2012.gada periodā” un šīs koncepcijas Ministru kabineta atbalstītajam 6. rīcības variantam, kas nosaka: esošo rūpniecības iekārtu izaugsmi 2008. – 2012.gada periodā par 6 %, salīdzinot ar bāzes gada datiem; emisiju samazinājumu esošām enerģētikas iekārtām par 20%, salīdzinot ar bāzes gada datiem; jauno iekārtu rezervi – starpību starp Komisijas piešķirto apjomu, kas ir ikgadējie 3,39 milj., un esošām iekārtām piešķiramo apjomu, ņemot vērā piemēroto emisiju pieaugumu (rūpniecības iekārtu gadījumā) un samazinājumu (enerģētikas iekārtu gadījumā); Ikgadējais emisijas kvotu apjoms katrai emisijas kvotu sadales plānā iekļautajai iekārtai aprēķināts, izmantojot šādu vienādojumu: EQ = A x B, kur: EQ – emisijas kvotas; A – iekārtas bāzes gada dati; B – attiecīgajai nozarei noteiktais emisiju pieaugums vai samazinājums, salīdzinot ar bāzes gada datiem. Emisijas kvotu kopējais apjoms 2008. – 2012.gada periodā aprēķināts, reizinot ikgadējo emisijas kvotu apjomu ar pieci. |
| 10:21 am [Link] |
Why Does Everyone Hate Monsanto? http://modernfarmer.com/2014/03/monsant  Percy Schmeiser - vīrs, kuram izdevās un izdodas! Respect. Corporate Power vs. The Small Farmer http://breakfornews.com/forum/viewt |
| 08:17 am [Link] |
Earth Liberation Front - dabas draugi vai ekoteroristi? Pirmajos studiju gados biju fanātiski "zaļais pārstāvis" - no sērijas - ticēju, ka ķēdēšanās pie kokiem (vai dzīvošana tajos) un arī daudz skarbākas aktivitātes var novest pie pozitīva, dabu saudzējoša rezultātu. Un, neparprotiet, es ticu tam daļēji vēl aizvien, jo dažreiz tiešām tikai radikāla vai šķietami radiāla rīcība var novest ja ne pie ātra mūsu domu gājienam atbilstoša rezultāta, tad vismaz iekustināt procesu, sacelt troksni, brēku, pievērst sabiedrības un mediju uzmanību lielāk, samilzušām problēmā. Tikai atšķirībā no agrajām jaunības dienām, kad dumpinieciskums un maksimālisms piedien ikvienam un ir neatņemama sastāvdaļa, lai skaitītos jauns un "dzīvs", vairs nepiekrītu tik galējām un radikālām pieejā un formām, kādas, piemēram, piekopjs arī vīri ar bārdām un kundzes ar sirmumu, t.s., Zemes atbrīvošanas forntē (ZAF) jeb angliski Environmental Liberation Front (ELF), kuri, izrietoši no abreviatūras, tā arī sevi dēvē un attēlo - kā elfus:   Viņiem visu pastāvēšana laiku ir bjusi ļoti skaļa un aktīva darbība, draudošas tiesas prāvas un reālas tiesas prāvas un pat reāli cietumsodi. Bet ar ko tad viņi nodarbojas un kā tas viss sākās? Tālāk neliels ieskats: ELF sākotnēji apzīmēja organizāciju Environmental Life Force (ELF), zināma arī kā Original ELF. To dibināja Džons Hanna (John Hanna) 1976. gadā Kalifornijā, bet kopš 90’to gadu vidus šis saīsinājums apzīmē organizāciju Earth Liberation Front (ELF), saukta arī par “The Elves” un tā tika dibināta 1990. g. Lielbritānijā, Braitonā kā organizācijas Earth First! atvase.Līdz 1994. gadam ZAF darbība jau bija izplatījusies pa visu Eiropu, bet pirmās patiešām skaļās aktivitātes tā veica 1996. g. Ziemeļamerikā. Sākot ar 1997. gadu tā oficiāli uzņemas atbildību par pašu organizētajām aktivitātēm saistībā ar vides aizsardzību, paskaidrojot akciju iemeslus.Mūsdienās tā ir starptautiska kustība, kura plaši darbojas vairāk nekā 12 pasaules valstīs.Kopš 1996. gada ELF ir rīkojusi neskaitāmas akcijas ASV, Meksikā, Kanādā un Eiropā.Ir aprēķināts, ka visām kompānijām un valsts aģentūrām nodarīto zaudējumu summa pārsniedz 150 miljonus dolāru. ELF akcijas parasti ir saistītas ar korporāciju fizisku un ekonomisku iznīcināšanu un ietekmēšanu, apturot vai aizkavējot to darbību konkrētā reģionā vai projektā.Īpašuma iznīcināšanai visbiežāk tiek pielietota dedzināšana.ZAF veido anonīmi un autonomi cilvēki vai cilvēku grupējumi, kuri, kā vēsta Ziemeļamerikas Zemes Atbrīvošanas Frontes preses birojs, izmanto “ekonomisko sabotāžu un partizānu karu, lai apturētu apkārtējās vides ekspluatāciju un sagraušanu”. Viniem nav oficiālas vadības, hierarhijas, dalībnieku vai runasvīru (vismaz tā viņi apgalvo), organizācijas sistēma ir pilnīgi decentralizēta – nav kopīgas uzturēšanās vietas un telpas, kā arī logo (bet vēl joprojām bieži pieņemam augstāk ievietot logo kā ELF logo). It kā vienīgais, kas vieno šos cilvēkus, ir kopīga pārliecība, mērķi un veidi, kā tos sasniegt. Zemes atbrīvotāji darbojas vai nu individuāli, vai biežāk nelielās grupās, kuras dēvē par šūnām. Izdevumus akciju laikā sedz paši (atkal jau - tā tiek apgalvots, bet būsim godīgi - gan jau ir kādi smuki sponsori, piemēram konkurējošās kompānijas utt.). Oficiālie darbības mērķi ir šādi: cīnās pret: mežu izciršanu, urbānās vides izplešanos, ģenētisko inženieriju, pesticīdiem, ekosistēmu un dabisko dzīvotņu iznīcināšanu, vergu darbaspēku izmantošanu, globalizāciju, gaisa un ūdens piesārņošanu, dzīvnieku audzēšanu pārtikai, apģērbam un izmantošanu laboratorijās utt. Ir noteiktas arī būtiskākās vadlīnijas: 1) Izglītot sabiedrību par nežēlībām, kas tiek veiktas pret vidi un visām tajā dzīvojošajām sugām. 2) Radīt pēc iespējas lielākus ekonomiskus postījumus tiem, kas gūst peļņu no apkārtējās. 3)Ievērot visus nepieciešamos piesardzības pasākumus, lai neciestu neviens dzīvnieks, to skaitā cilvēks. Realitātē tas, protams, ir, t.s., ekoterorisms. Viņiem, loģiski, nepatīk, ka viņu tā dēvē, jo viņi, savukārt, par ekoteroristiem uzskata tos, kas “veic noziegumus pret apkārtējo vidi un dzīvību uz zemes”. Te ir dažas lielākās gadu laikā veiktās akcijas: 29.11.1997.,Oregona: Savvaļas zirgu aploka un zemes menedžmenta biroja nodedzināšana. Atbrīvoti 400 zirgi. Postījumi: 474’000 $. 03.07.1998., Viskonsīna: ielaušanās un 310 ūdeļu un sesku atbrīvošana no Apvienotās Vakcīnu laboratorijas. Iznīcināts aprīkojums un izsisti logi. 25.12.1999., Oregona: uguns iznīcina galveno mežizstrādes kompānijas Boise Cascade ēku. Postījumu: vairāk kā 1 milj. $. 29.12.2000., Ņujorka: tiek uzspridzinātas trīs Longailendas luksus ēkas, uz ceturtās tiek uzrakstīts: “Ja jūs uzcelsiet, mēs nodedzināsim!” Postījumi: 160’000 $. 21.05.2001. Vašingtona: degbumbas sprādziens Vašingtonas Unirversitātes Pilsētas Dārzkopības centrā. Postījumi: 7 milj. $. 26.01.2002., Minesota: tiek nodedzināta Minesotas Universitātes Mikrobioloģijas un Augu ģenētiskās izpētes centra augsnes pārbaudes laboratorija. Postījumi: 630’000 $. 20.01.2003., Vašingtona: ļaunprātīga dedzināšana McDonalds’ā. Postījumi: 5000 $. 30.07.2004., Ziemeļkarolīna: izdemolēts kravas autotransporta parks. 27.07.2005., Vašingtona: tiek nodedzinātas 2 nepabeigtas mājas. Postījumi: 100’000 $. 27.06.2006., Ontario, Kanāda: tiek nodedzināta daļēji pabeigta māja. Postījumi: 200’000 $. 03.03.2008., Vašingtona: sprādziena rezultātā iznīcinātas četras vairāku miljonu vērtas luksus mājas. Postījumi: 7 milj. $. 2009.gads nebija veiksmīgs vienai no elfiņiem: Zemes atbrīvošanas frontes dalībnieci Mēriju Meisoni par par Mičiganas lauksaimniecības halles dedzināšanu 1999. gadā (šādi cīnoties pret ģenētiskās modifikācijas pētījumiem, un citiem līdzīgiem noziegumiem) notiesājauz gandrīz 22 gadiem. Ja nemaldos, šis ir līdz šim bargākais par ekoterorismu piešķirtais sods.  Fun fact - kopš 2014.gada Mērija ir pārtapusi par Marius (viņš). Tēvzemē, protams, līdz šādiem apmēriem neaizvilkt. Bet jaunība par spīti savam introvertum utt. es ļoti gribēju braukt uz kādu lielāku valsti un iesaistīties ELF. Es gan šādas akcijas visticamāk veikti viens pats. Lai gan tur jau droši vien ir gana daudz "nūģu", ar kuriem būtu varējsi biedroties. |
| 04:10 am [Link] |
Krējums nosmelts Atradu lielisku atgādinošu informāciju par gluži nesen aizgājušiem laikiem - "krīzes gadi" jeb "post-treknumiņs": ! 2008. gada decembris – PVN likmi paaugstina no 18 % uz 21 %, bet samazināto PVN likmi no 5 % uz 10 % (publiskā sektora, pakalpojumu samazināšana). ! 2009. gada 27. janvāris – paziņo, ka no 01.03.2009. palielinās pacienta iemaksas par veselības aprūpes pakalpojumiem: pie ģimenes ārsta no 0,5 Ls uz 1 Ls; pie speciālista no 2 Ls uz 5 Ls; par vienu gultas dienu slimnīcā1 no 5 Ls uz 12 Ls (publiskā sektora, pakalpojumu samazināšana). ! 2009. gada 2. marts – samazina kompensācijas apmēru vairākām kompensējamo zāļu grupām. Saskaņā ar grozījumiem līdz šim piemērotā 90 % kompensācija tiek samazināta uz 75%, bet līdz šim piemērotā 75% kompensācija - uz 50% kompensāciju (publiskā sektora, pakalpojumu samazināšana). ! 2009. gada 5. maijs – iekšlietu ministre Linda Mūrniece informē, ka šogad (2009. g.) no darba aizies 500 policijas darbinieku (deregulācija). ! 2009. gada 1. jūlijs – no šīs dienas strādājošie pensionāri, kuri nav nolēmuši pārtraukt darba attiecības, saņems par 70% mazāku pensiju, paredz likums "Par valsts pensiju un valsts pabalstu izmaksu laika periodā no 2009. līdz 2012.gadam", bet nestrādājošie pensionāri šai laika posmā saņems par 10% mazāku pensiju. (Saeimas Sociālo un darba lietu komisija 2010. gada janvārī lēma, ka visiem pensionāriem pensijas pilnā apmērā tiks maksātas no šā gada februāra, bet visa nelikumīgi ieturētā pensiju daļa tiks atmaksāta vienā maksājumā aprīlī) ! 2009. gada 29. septembris – Izglītības un zinātnes ministrija piektdien augstskolām paziņojusi, ka 2010.gadā paredzēts par aptuveni 31% samazināt valsts dotāciju par budžeta studentiem, apstiprināja Latvijas Universitātes (LU) rektors Mārcis Auziņš un Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) rektors Ivars Knēts (deregulācija). ! 2009. g. 16. novembris – Rīgas domes Sociālo jautājumu komitejas deputāti šodien ārkārtas sēdē atbalstīja vienreizēja 30 latu pabalsta piešķiršanu pārtikas iegādei trūcīgajiem iedzīvotājiem. ! 2010. gada 1. janvāris – braukšanas maksa "Rīgas satiksmes" sabiedriskajā transportā - autobusos, trolejbusos un tramvajos - paaugstināta par 25% jeb ceturto daļu un tā tagad sasniedz 50 santīmus, bet pie transportlīdzekļa vadītāja 70 santīmi (pakalpojumu ierobežošana, samazināšna) Atceramies tādas lietas? Tags: latvija |
| 03:39 am [Link] |
Mākoņkalna evolūcija IV Starp citu, augstskolas pirmajos gados es par informācijas avotiem vēl joprojam izmantoju vikipēdiju (labi, ka vismaz atsaucoties). Nu, šis ir pamatīgs akmens visu pasniedzēju dārziņā, ka tas smalki netika norādīts. Patiesībā jau - tas ir akmens jau skolotāju dārziņā, bet viņiem es mazliet piedodu vairāk, jo, jāsaprot, ka tas tomēr vēl bija laiks, kad zinātnisko rakstu un interneta avotu citēšana lai arī notika aktīvis, nebija vēl tik ierasta prakse, kā tas ir šodien. Ja neņem vērā šo vikipēdijas "incidentu", viss pamazāk sekmīgi gāja uz augšu. Tas, protams, attiecas uz mācībām, manām prāta spējām, zināšanām utt., nevis uz sociālo dzīvi :) Lai gan tā nevar teikt - es beidzot atradu dažus domubiedrus, kuri bija "tādi paši nūģi" kā es. Turklāt likās, ka šeit, atsķirībā no skolas, visi ir pieraduši pie zināma daudzuma "nūģu" un viņus, proti, mūs uztvēra pat kā daļu no sabiedrības , ar kuru ir jārēķinas. Jāatzīst, ka tas bija ārkārtīgi negaidīts pavērsiens manā dzīvē :) P.S. Bija jāpaiet vairākiem gadiem, līdz es sapratu vairāku studiju sākumā pasniegto priekšmetu jēgu. Iespējams, tas dod cerības, ka kādreiz sapratīšu vēl pāris priekšmetu jēgu tādā kvalitātē, kādi tie bija. |
| 03:21 am [Link] |
Mākoņkalna evolūcija IV Iepriekš jau mazliet minēju, ka man kopš bērnības patika daba, jo ar to varēja spalūst, tur varēja pazust. Tad jau laikam nav īpaši jābrīnās ka bālais, klausais, izstīdzējušais, bet nu jau miesās pēc skata mazliet "normālāks" outsideris iestajās biologos. Sākās jauna dzīve. Un es sāku rakstīt studijās kaut ko līdzīgu šims (daudzu tādus, kā jau varat iedomāties). Tas man patika tīri labi, jo vēlak, kad prasmes auga, ļāva formulēt, analizet un saprast ārā, laukā, dabā iepazīto, piedzīvoto, izdzīvoto un tapt mazliet zinošākam. Skat, mums pat mācīja argumentēt! "Boreālās zonas biodaudzveidiba nav jāaizsargā - teorētiskie aspekti: Salīdzinot boreālās zonas bioloģisko daudzveidību ar, piemēram, tropisko lietus mežu daudzveidību, jāatzīst, ka boreālās zonas daudzveidība ir daudz nabadzīgāka. Tas saistīts pārsvarā ar platumu grādu gradientu: sugu daudzveidība samazinās virzienā no ekvatora uz poliem. Liela nozīme šādam sadalījumam ir bijusi pēdējam apledojumam augšējā Pleistocēnā, kas beidzās aptuveni pirms 11,5 tūkst. gadu un kas neskāra reģionus zemajos platuma grādos. Apledojums iznīcināja ārkārtīgi daudz sugu augstajos platuma grādos. Tāpat tas saistīts ar to, ka teritorijās, kas tuvāk ekvatoram, ir lielāka klimata stabilitāte, kas rada piemērotus apstākļus izdzīvošanai pat tām sugām, kas specializējušās ļoti šaurās ekoloģiskās nišās. Liela nozīme ir primārai produktivitātei, kas vislielākā ir tieši pie ekvatora, kur visu gadu ir līdzvērtīgs saules enerģijas pieplūdums. Tropiskie lietus meži tiek dēvēti par „pasaules plaušām”, tur ir ārkārtīgi liela sugu bagātība un resursu krājums cilvēkiem svarīgām nozarēm. Ņemot vērā tropisko mežu milzīgo ģenētisko, sugu un ekoloģisko daudzveidību un labumu, ko šie meži sniedz dzīvniekiem un galvenokārt cilvēkiem, iespējams, visu uzmanību vajag veltīt šo mežu saglabāšanai. Lai pasargātu tropiskos mežus no izciršanas, kas sasniedz vairākus tūkstošus kvadrātkilometru gadā, iespējams, ka līdzekļi, kas tagad tiek ieguldīti citu biomu, piemēram, tundru, taigu aizsardzībā, būtu jānovirza tikai šo mežu aizsardzībai. Boreālās zonas meži tiek mazāk vai vismaz lēnāk postīti nekā tropiskie. Tā kā biodaudzveidība taigā ir stipri mazāka, tad kokmateriālu iegūšana šajos mežos, iespējams, nodarītu mazāku kaitējumu nekā tropiskajos mežos. Dzīvnieki un augi taigā nav specializējušies tik šaurās ekoloģiskajās nišās kā daudzas sugas, kas apdzīvo reģionu tuvu ekvatoram, jo tas nav bijis iespējams skarbā un nepastāvīgā klimata dēļ. Līdz ar to ņemot vērā problēmas, kas skar šo reģionu, iznīcības draudi ir salīdzinoši nelieli. Apkopojot šos argumentus, varētu spriest, ka īpaša papildus aizsardzība boreālajai zonai nav nepieciešama." |
| 03:14 am [Link] |
Mākoņkalna evolūcija III (klasiskais ciešanu stāsts par skolu) Man skola vienmēr riebās. Nebija iebildumu pret mācīšanos kā tādu, bet tikai ne grupu darbos, tikai ne projektos, kur kaut kas jādara kopā ar citiem cilvēkiem. Vislabprātāk pavadīju laiku viens, dzīvojot savā nodabā, pētot dabu - tas man gāja pie sirds kopš sevi atceros. Man riebās visi pulciņi, radošās nodarbības (kurš vispār ir izdomājis tādu nosaukumu "radošās nodarbības"? - jo sevišķi tāpēc, ka lielākoties tās sastāvēja no klišeju, stereotipu un sliktas gaumes atražošanas) - lai nu kā - tas viss man riebās, koros nedziedāju, teātri nespēlēju un, ak, jā, - ar sportu nenodarbojos. Man riebās arī tas (īpaši tas) - sports. Devītajā klasē es biju populārākais pāragri izstīdzējušais bālais un klusais tips visā skolā, kuru dīvainā kartā neviens īsti nepacēla, drīzāk ignorēja. Vienmēr domāju, ka mani (paldies augstajiem spēkiem vai kam nu tur jāpasakas) liek mierā, jo visi bija redzējuši Pearl Jam - Jeremy. Prātā atpalicis, protams, nebiju, tāpēc, izmantodams situāciju, arī skaļi (jums jāsaprot, ka manā izpildījumā tolaik "skaļi" nozīmēja pavisam ko citu, nekā jūs šo vārdu iedomājaties) postulēju, kā man "piedur" (toreiz tādu vārdu nelietoju) šī dziesma. |
| 02:50 am [Link] |
Mākoņkalna evolūcija II Es malziet evolucionēju - 11.klase. Biju reāli pissed off, ka par šo jaunā un smukā skolotāja, kurai man vienmēr labpatikās miegt ar aci un izlikties, ka viņa miedz ar aci arī man, ieliak tikai 7. Lai gan es vispār tagad nesaprotu, kā šo varēja vērtēt ar atzīmi. Bet nu labi. "Kaitīgi faktori, kas var ietekmēt augļa attīstību, radīt smagas organisma kroplības un izraisīt pat spontāno abortu, ir smēķēšana, alkohols, starojums (rentgenoloģiskie izmeklējumi), narkotiskās vielas, antibiotikas, dažādi medikamenti, nevēlams troksnis, stress grūtniecības laikā utt. Piemēram, augļa alkohola sindroms (ja māte grūtniecības laikā lietojusi alkoholu), ļoti nopietni atsaucas uz bērna veselību, jo tam ir tieša toksiska iedarbība uz organismu. Katru gadu vairāk nekā 60 000 bērnu ir dzimuši ar nepietiekamu svaru alkohola ietekmes rezultātā, kā arī dzeršana grūtniecības laikā ir galvenais cēlonis dzemdību patoloģijām un to sekām uz visu mūžu. Amerikāņu neirologu pētījumi liecina, ka, lai iznīcinātu embrija smadzeņu šūnas, pietiek pat ar diviem grūtniecības laikā izdzertiem alkohola kokteiļiem. Tomēr zinātnieki apgalvo, ka viena vīna glāze neradītu problēmas, bet, ja tai pašā dienā vēl tiek lietots alkohols, topošā māte apdraud savu nedzimušo bērnu, jo tas saglabā paaugstinātu alkohola līmeni asinīs uz ilgāku laika posmu. Ir pierādīts, ka alkohols kavē augļa fizisko un garīgo attīstību, veidojas attīstības anomālijas. Alkohols iznīcina smadzeņu šūnas, iejaucoties to spējās veidot sinaptiskus signālus, kas gan embrijiem, gan mazuļiem ir īpaši svarīgi, jo šie signāli ir daļa no procesa, kas veido smadzenes un kas norisinās no sestā grūtniecības mēneša un turpinās pirmos mūža gadus. Smadzeņu šūnas vairs neveido sinaptiskos signālus, tās principā tiek bioloģiski ieprogrammētas iet bojā. Stiprā alkohola lietošana var izsaukt redzes pasliktināšanos, un atkarībā no devas - pat aklumu. Alkoholi, kuriem ir lielāka molekulārā masa, izsauc dermatītus. Ja māte grūtniecības laikā lietojusi alkoholu, pastāv daudz lielāka iespēja, ka bērnam būs zemāka garīgā, intelektuālā attīstība (zems IQ), virsējā galvaskausa bojājumi, kāju un roku deformācija utt. Bērni, kam ir FAS (fetal alcohol syndrome- embrionālais alkohola sindroms), parasti ir ļoti nemierīgi, uzbudināti, bieži raud, un ir arī novērota roku, kāju trīcēšana, tādēļ ideālais variants, ja bērns tiek plānots, ir atturēšanās no alkoholiskajiem dzērieniem jau pirms bērna ieņemšanas vai uzreiz pēc jaunumu uzzināšanas, jo vislielākais risks augošajam organismam pastāv pirmajos trīs grūtniecības mēnešos." |
| 02:44 am [Link] | "Izveidojot un apkopojot žargonismu skaidrojošo vārdnīcu pa atšķirīgām vecumgrupām, es secināju, ka vairāk žargonismu tomēr lieto gados jaunāki cilvēki. Atšķiras arī paši lietotie žargonvārdi. Jauniešiem vecumā no 15 – 20 gadiem tie ir vairāk saistīti ar skolas vai augstskolas dzīvi, dažādiem saviesīgiem pasākumiem un aktualizētām lietām, kā piemēram, dators, internets utt. Liela daļa no jauniešu praktizētajiem žargonismiem ir dažādi izsaucieni, kas apzīmē veiksmi vai neveiksmi, prieku, bēdas un citas emocijas atšķirīgās dzīves situācijās, piemēram, bļin! kruta! pofig! Tāpat sastopami ļoti daudz “modes vārdiņu”, piemēram, džeks, forši, biezais. Liela daļa no “modes vārdiņiem” ir salīdzinoši jauni vārdi (rullēt, iečekot, arī burziņš) vai jau labi pazīstami vārdi, kas pēdējos gados ieguvuši citu nozīmi un pat vairākus skaidrojumus. Vecumā no 21 – 40 gadiem žargonvārdu krājums nedaudz mainās. Leksikā parādās vairāk dažādu izbrīna saucienu un izteicienu, kas lielākoties saistīti un nāk no vācu valodas, kā piemēru var minēt: jopcik! johaidī! Jauniešu vidū tomēr šāda tipa teicienu nav, protams, ar izņēmumiem kā jau jebkur. Tomēr aptuveni 40 - 50 % no žargonvārdu krājuma aizvien sastāda tādi paši vārdi kā jauniešu žargonā. Raksturīgākie ir tā saucamie “modes vārdiņi”, kas principā iekļaujas jebkuru vecuma cilvēku leksikā, jo tiek tieši vai netieši popularizēti gan tautas aprindās, gan masu informācijas līdzekļos. Līdzīgi kā iepriekš apskatītajā cilvēku grupā, arī aptaujāto personu vidū, kuru vecums pārsniedz 41 gada robežu, populāri ir vairāki izteicieni, kuriem ir cieša saikne ar vācu valodu. Aizguvumu, šajā gadījumā jau barbarismu, no vācu valodas ir krietni vien vairāk, piemēram, štelle, štrāfe, zapte u.c., kas vecākajiem cilvēkiem (kuri ir vecāki par 55 gadiem) noteikti ir saistīts ar pirmskara laiku Latvijā, kad vēl no 19. gs. liela ietekme uz latviešu valodu bija saglabājusies vācu valodai. Rusicismu nav vairāk kā jauniešu leksikā, iespējams, pat mazāk, neskatoties uz to, ka divdesmitgadīgi jaunieši Padomju laikā ir dzīvojuši krietni vien īsāku laika posmu. Interesanti, ka vārdu girla, kas ir angliskas cilmes vārds lieto vairāk cilvēki, kas vecāki par 50 gadiem, nevis jaunieši, kas ir daudz vairāk un ciešāk saistīti ar angļu valodu. Izdarot secinājumus, varu apgalvot, ka manis izvirzītā hipotēze, ka vairāk žargonismu lieto gados jaunāki cilvēki, ir apstiprinājusies, jo arī aptaujās vienīgie cilvēki, kas atbildēja, ka nelieto vai cenšas nelietot žargonismus, bija vecāki par 31 gadu. Apstiprinājās arī otra hipotēze, ka tieši jauni cilvēki galvenokārt veido jaunus, vēl nedzirdētus žargonismus vai arī piešķir citu nozīmi jau sen sarunvalodas apritē nonākušiem žargonismiem, bet pārējie sabiedrības locekļi pārņem jaunos vārdus un izmanto tos savā leksikā." Tāds Mākoņu kalns bija laikam 10.klasē - izcils zinātniski (!!!) pētnieciskais darbs. |