[Recent Entries][Archive][Friends][User Info]
| January 10th, 2015 | |
|---|---|
| 08:17 pm [Link] |     Kad pirms trim gadiem man apritēja smagais skaitlis 30, draudzene, protams, uzreiz metās vaicāt, nu - vai kaut kas esot mainījies? Skaidrs, ka nē. Jutu, ka viņu ar to nomierinu :) Bet, retrospektīvi skatoties, kaut kas pakāpeniski mainījās gan, bet ne jau tāpēc, ka būtu sasniedzis hronoloģisko (pases) vecumu 30, bet tās sociālās ekspektācijas, gribi vai negribi, sākt mākties virsū, līdz tu mazliet sāc padoties. Tas ir viens. Otrs - ja esi gana prātīgs (un es laikam esmu atzīstams par gana prātīgu), saproti tomēr, ka tik daudz ar tik mazām sekām kā pirms gadiem 8-10 vairs neizdzersi, un turklāt negribas vairs tik daudz ar (nu, labi - dažreis, protams, gribas). Tāds miers mazliet iestājas. (Miers, protams, iestājas, ja tev ir māja, mašīna, sieva un bērni, vai arī ja tiec šim spiedienam pāri). Tam visam es tiku pāri gana labi - vismaz man tā patīk domāt. Bet vienu lietu ar čomiem ieverojām gan - pēc 30 mēs sākam skriet. Turpinot pīpēt, turpinot tā prātīgāk iedzert, bet paralēli arī skriet. Pēdējo gadu skrienu obligāti četras reizes nedēļā, neatkarīgi no laikapstākļiem, kādi nu tajā dienā, kad ir dūša un griba jozt, ir iegadījušies. Šodien bija gan dūša, gan griba. 15 km pa visām tām šausmām, kas darās aiz loga. Nokritu tikai divas reizes (paldies jums sētnieki, lai gan droši vien šādos laikapstākļos neko tur diži savākt nevar). Jāteic, ka ir arī pamatīgi apgrūtināta redzamība, jo acis pilnas ar sniegu, bet galvenais ir tas, ka paskriet var! Starp citu, kā jau droši vien noprotat, es burtiski pirmo reizi sāku skriet pēc 30, jo atcerieties - skolā sports interešu loka bija vēl tālāk, nekā teātris un kordziedāšana :) Cilvēks pieaug, cilvēks mainās. Draudzene mani sagaidīja mājās nīgru seju, lēni grozot galvu...:) Uztraucas :) Tags: laikapstākļi, sports, vecums |