| LV - SLO |
[Oct. 10th, 2009|01:22 am] |
| [ | music |
| | yonderboi - road movie | ] |
divas nedēļas pavadītas maršrutā Liepāja > Krakova > Vīne > Ļubļana > Budapešta > Krakova > Liepāja, nobraukti aptuveni 3800 km, muljons iespaidu, daudz satiktu cilvēku, slovēņu kāzas, pozitīvie lādiņi ik uz soļa - spēj tik visu uztvert un izpriecāt. piepildītas dienas ar prieku, enerģiju un laimību.
sākumā gan lielais plāns bija aizdoties arī līdz Rumānijai, taču - sanāktu tik vien kā aizbraukt, apgriezties un braukt atpakaļ. šis trips citai reizei..
Krakova - pilsēta ar briesmīgu satiksmi (iespējams, tikai ne-krakoviešiem) un milzīgiem kontrastiem (klejojot apkārt, sajūtu lokācijas mainījās no Budapeštas bohēmas līdz pat Bukarestes gigantomānijai - bet varbūt tās ir tikai manas iedomas).
objektīvs bieži fokusējās uz māju jumtiem, antenām un tiltu konstrukcijām
pannu izkārtne
pilsētas bohēmiskā daļa - Kazimierz, patīkamas mazas ieliņas, ēkas ar apdrupušām fasādēm un atmosfērīgas vietas, kur vakaros jaukā kompānijā iedzert alu :)
zemais starts
laba vieta pastaigām
ceļa brieži - Gosia un Lincho
Nowa Huta (New Steel Mills) isn't the prettiest name to give a town. But to "Uncle Joe" Stalin it made perfect sense. For this socialist utopia - one of precious few "ideal towns" built in the Soviet Bloc - was raised around a steelworks of truly gargantuan scale. Almost 30 percent of the city's 750,000 inhabitants live there.
Nowa Huta was planned as an ideal communist (religion-free) city, but as time passed, more and more churches sprang up.
Tadeusz Sendzimir Steelworks (Huta im. T. Sendzimira) is the second biggest steel plant in Poland. It was officially opened on July 22, 1954. It is now owned by the world's largest steel producer, Mittal Steel Company, and employs about 10,000 people. Parts of the complex have been sold to other companies.
(c) krakowpost.com
Pie grandiozās rūpnīcas nokļuvām tieši ap četriem - darbadienas beigās. Smaidīgi cilvēki viens pēc otra devās cauri lielajiem ieejas/izejas vārtiem, veči pie tuvējiem kioskiem krūmu ielokā dzēra aliņu.
Neko vairāk par centrālo ieeju un masīviem betona burtiem (rūpnīcas nosaukumu) neredzējām, jo pašā teritorijā iekļūt ir gandrīz neiespējami, tāpat neiespējami apjaust rūpnīcas gigantiskos apmērus. Esot gan viena diena gadā, kad teritorijā tiekot ielaisti interesenti uz vellopēdiem. Pagājušā gada rudenī tur pat bija Kraftwerk koncerts.
Nowa Huta ir pilnīgs pretstats citām pilsētas daļām, bet ar tādu mērķi jau tā tika radīta. Masīvas blokmājas, lieli parki, garas, platas ielas. Piecas galvenās ielas savienojas centrālajā laukumā, kas nosaukts Reigana vārdā (laikam agrāk tur bijis ļeņineklis, kas tagad stāv kādā muzejā Zviedrijā).
pa ceļam no Krakovas uz Vīni
Vīnē pabijām vienu vakaru un vienu nakti, bet pilnīgi pietika, lai satiktu rumāņu draugu Dāvidu, pasēstu iekš Cafe Kafka (šeit pat bijām pirms 2 gadiem, kad stopējām uz Budapeštu un Vīni) un lai vienkārši atpūstos pēc 8h brauciena.
Slovēnija sasniegta, bandas atkalsatikšanās tiek pienācīgi atzīmēta :)
searching for (lost ciggarettes)
Ļubļanā bijām ieturēties kādā serbu ēstuvē, fascinējoša vieta, viesmīlis, ēdiens un šis vīriņš pie vārtiem :)
protams, katrā pilsētā jāaiziet līdz vilcienstacijai :)
Liepājā tik ļoti pietrūkst vietas, kur pakāpties augstāk un vērot saulrietus, ielas, māju jumtus mazliet no augšas.
lidojošie molberti
Tādi saulrieti ārpus pilsētas. Ciemos pie jaukiem cilvēkiem, dārzā saēstas tāāādas vīnogas - jūtams, kā vitamīni kāpj augšā uz smadzenēm. Arī slovēņi atzīmē vārda dienas, un, kad paliek tumšs, ņemam grāpjus, katlu vākus, karotes un dakšas, pietrokšņojam visu pagalmu, tādējādi sveicot nākošās dienas īpašo cilvēku :)
Nākošās dienas mērķis - sasniegt to vidējo virsotni (Zvoh, 1971m) vai vismaz to tornīti, kas pa labi un blakusvirsotni - Krvavec. Ar mašīnu uzbraucām augšā pa ceļu, kur pirms pāris gadiem traucāmies lejup ar vello, noparkojāmies un pāris rīta stundas veltījām pastaigai. Uzrāpāmies līdz galam, Zvoh tika sasniegts :) Šajā tripā personīgās ambīcijas un augstkalnu vēlmes tik mazliet noliktas maliņā (arī plāns par poļu virsotni Rysy), jo vienkārši visu iespēt nebija reāli. It's all about people :)
rīta migla un kukurūzas lauki (aiz kuriem slēpjas kalnu sienas)
perfekti zaļš pleķītis, kur piesēst, iedzert tēju un apēst brokastu siermaizes
redz kur arī mērķis
Tālumā Triglava (2052m) smaile (kas vienmēr izskatās it kā karātos gaisā). Gan kādu dienu, kādu dienu..
klusa daba ar Triglavu
kāzu mūziķi :)
Tinka
vīns. daudz vīna!
amizanta zīme pa ceļam uz Budapeštu
forši ir pamanīt fotogrāfējot nepamanītās attēla nianses, piemēram, šajā bildē kā viens tramvaja vadītājs sveicina otru :)
mūra sienā skumji sēdēja tenisbumbiņa - piezīmējām tai acis, lai pasaule kļūtu par bišķi interesantāka :)
Cafe Alibi - pavisam droši varu apgalvot, ka šeit ir dabūjams visvislabākais saldējuma kokteilis ever! Arī šeit jau reiz būts - labs iemesls piestāt uz mazu pastaigpauzi.
Keleti vilcienstacija. Kā Gosia teica - the most beautiful railway station in whole Europe.
Saullēkta miglas pieliets Lietuvas autobānis, visa nakts pie stūres, kilometrs pēc kilometra, cauri lietusgāzēm, biezmiglai, slalomā garām jāņtārpiņiem - fūrēm, kad nāca miegs; spidometrs uzlēca līdz 160, miegs izzuda, un krāsains, kontrastains un mākoņu pilns rīts mūs sagaidīja Latvijā. Protams, arī salāpītas šosejas, asfalta viļņi, kas, cik paradoksāli, sākās tieši uz robežas ar Lietuvu. Kā tāda svītra tur būtu novilkta, un vienā pusē labs ceļš, otrā - slikts. Ceļu seguma antonīmi. Sajūta - bedre. Bet dāniski "bedre" nozīmējot "labāk", tad jau varbūt viss nemaz nav tik bedraini :) |
|
|
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}