| |
[Sep. 29th, 2026|06:28 pm] |
Tik daudz darba, ka man jau ir sajucis septembris ar oktobri un oktobris ar novembri. Nemaz negribu domāt, kā būs ar decembri.
Un vēl tie mani principi. Biedējoši svarīgi. Reizēm gribētos kādu nolikt malā, lai vieglāk iet. Bet bail - ja nu tieši tas smagums ir tas, kas mani tur taisnu. |
|
|
| |
[Sep. 27th, 2026|10:55 pm] |
|
Šodien pirmoreiz mūžā lāpīju caurumu motocikla riepā. Izrādās, ka tas nemaz nav tik grūti. Bet tik un tā priecājos, ka pirmā reize nebija kaut kur ellē ratā uz ceļa. |
|
|
| |
[Sep. 23rd, 2026|10:55 pm] |
Šorīt nomira pēdējais no vecmātes brāļiem - Imants, kurš bija mans pēdējais tās paaudzes tuvinieks.
Tāpēc nākamnedēļ būšu kaut kur ap Lizumu. |
|
|
| |
[Sep. 22nd, 2026|10:55 pm] |
|
Šodien ar vienu džeku runājām par karu, ko viņš piedzīvoja bērnībā. Viņa viedoklis bija reti nepolarizēts, tāpēc klausījos katrā viņa vārdā - visas puses esot darījušas sūdus (mūsdienās reti sastopama atzīšanās), un, lai arī viņējie it kā uzvarēja, nācās doties bēgļu gaitās uz etnisko dzimteni. Aaa, un viņa tēvs gāja bojā. |
|
|
| |
[Sep. 19th, 2026|10:55 pm] |
|
Rasa ar draudzenēm taisot grupu. Šodien bija pirmais mēģinājums. |
|
|
| |
[Sep. 19th, 2026|05:22 pm] |
|
No noklausītā: pa vilcienu Jelgava - Rīga no viena gala uz otru auļo divpadsmitadīgi puikas, lec pāri pakāpieniem, smejas un jautā viens otram : “Tu cik apdēdi? Veselu?” |
|
|
| |
[Sep. 18th, 2026|01:52 pm] |
no noklausītajām sarunām:
Latvijas Nacionālās Operas vietu ierādītājas starpbrīdī spēlē spēli "Uzmini skatītāju":
- Vai viņa sēž mūsu pusē?
- Jā?
- Vai tā zilajā žaketē?
- Nē.
- Vai viņa šobrīd skatās pa kreisi?
- Nē.
- Vai viņai ir tumši mati?
- Jā. |
|
|