es laikam nezinu
Posted on 2007.05.06 at 17:54
mēs vienkārši nezinam cik tālu var iet, dažkārt sastopi kādu cilvēku, bet tev negribas viņu iepazīt, jo tad gribot negribot pazudīs tas sākotnējais apbrīns.
nepazīstot un stādot savā priekšā kā apbrīnojamu, ne par ko negribas šo personu, ja tā drīkst teikt, iekļaut kādos subkultūras rāmjos.
cilvēkiem ir bail izgāzties, bail no tās sajūtas, ka esi pazemots, taču tie kam nav bail, tie esot pašpārliecināti un varbūt pat iedomīgi. mani pašpārliecinātu padara tikai degvīns, taču ne tur tā sāls. viņa liedzas, sakot, ka no pašpārliecinātības viņā neesot ne piles, un varbūt ja tomēr izdodas viņu pārliecināt, ka nav viss taisnība, tad vienalga viss uz ko viņa pielaužama, galējais ko viņa pieļauj ir, neliela druska pašpārliecinātības viņā, taču ar to nav pietiekoši. rodas jautājums, bet kas tad? kas tad ir tas, kas neļauj baidīties no izgāšanās? un viņa atbild, ka viņai vienkārši vienalga, viņai esot vienalga, jo izgāžoties visi, visi kaut reizi dzīvē ir izgāzušies, tāpēc viņa to neņemot par pilnu, un starpcitu, tie kas baidās neesot pelnījuši mīlestību. atliek tikai jautāt, kā var būt vienalga, tādu vienaldzību nekad neesmu sastapis, un šaubos vai arī šai meitenē sastapšu, viņa vienkārši slēpjas, es tā domāju. es sēžu, pa otrā stāva, pagalma logu izkārtām kājām, un domāju, kā tā var būt, vai varbūt meitene ir apbrīnojami pasīva?
nepazīstot un stādot savā priekšā kā apbrīnojamu, ne par ko negribas šo personu, ja tā drīkst teikt, iekļaut kādos subkultūras rāmjos.
cilvēkiem ir bail izgāzties, bail no tās sajūtas, ka esi pazemots, taču tie kam nav bail, tie esot pašpārliecināti un varbūt pat iedomīgi. mani pašpārliecinātu padara tikai degvīns, taču ne tur tā sāls. viņa liedzas, sakot, ka no pašpārliecinātības viņā neesot ne piles, un varbūt ja tomēr izdodas viņu pārliecināt, ka nav viss taisnība, tad vienalga viss uz ko viņa pielaužama, galējais ko viņa pieļauj ir, neliela druska pašpārliecinātības viņā, taču ar to nav pietiekoši. rodas jautājums, bet kas tad? kas tad ir tas, kas neļauj baidīties no izgāšanās? un viņa atbild, ka viņai vienkārši vienalga, viņai esot vienalga, jo izgāžoties visi, visi kaut reizi dzīvē ir izgāzušies, tāpēc viņa to neņemot par pilnu, un starpcitu, tie kas baidās neesot pelnījuši mīlestību. atliek tikai jautāt, kā var būt vienalga, tādu vienaldzību nekad neesmu sastapis, un šaubos vai arī šai meitenē sastapšu, viņa vienkārši slēpjas, es tā domāju. es sēžu, pa otrā stāva, pagalma logu izkārtām kājām, un domāju, kā tā var būt, vai varbūt meitene ir apbrīnojami pasīva?