Es nezinu, kā viņām izdevās mani aiztransprotēt uz esīti un saglabāt manu garstāvokli tik lielisku visu vakaru, ka es pat nejutu vēlmi sadot pa seju puņķainam saldumam, kurš izdomāja man uzšaut pa sēžamvietu, nu labi, varbūt vēlme palaist rokas pret tā šmurguļa seju bija, bet es tik un tā izšķīros par izvēli raidīt "izdari tā vēlreiz un šī būs pēdējā pēcpuse, kurai tu jebkad pieskaries" skatienu.
Parasti, kas tāds būtu beidzies ar sitienu pa žokli un skriešanu kaut kur krūmos, lai nedabūtu atpakaļ.
Es varbūt esmu tempermentīga, bet gļēva dažreiz as well.
___
Joprojām domāju par liktenīgo piektdienu licejā.
Ja man būtu kādreiz jāraksta un jādeklamē laukā sava sirds tā teikt, es domāju, ka es noraustītos, vai iesistu kādam, jo man šķistu, ka tas ir vienīgais, kas liek man izskatīties mazāk sisītim, tā, protams, nav tiesa, bet pašveidotās krīzes situācijās, tas ir vienīgais glābiņš līdz kuram varu aizdomāties.
Man kopš galīga sīča kājas vislabāk padevās kauties, man šķiet, ka nekas nav mainījies.
+ Man šķiet, ka par kaut ko tomēr liecina fakts, ka es dzīvoju ar cilvēku, ar kuru nekad neesmu fiziski izrēķinājusies (traki seksi neskaitās :D).
Līdz šim, visi iepriekšējie ir atrāvušies pa seju at some point or another.
____
Nevarētu teikt, ka man vēl ir daudz sakāmā, taču pa visu varu gribu kaut ko no sevis izspiest.
Gaidu spēli pret Kanādu un klusiņām ceru, ka notiks daiļš likteņa pavērsiens, kaut kas līdzīgs zviedru - latviešu spēlei.
______
Ak jā, es pārvācos 25.jūnijā un es zinu uz kurieni.
Man vairs nav jāizpilda ikdienas rituāls, skrējiens caur nekustamo īpašumu portāliem/vortāliem..es tik un tā nesaprotu, kā iedala portālus un vortālus, vai gan bijušais dzīvokļa biedrs, datorists man paskaidroja, kas ir viens un kas otrs, man bija pohuj tajā brīdī, jo es pilnīgā pipelē sēdēju stūrītī uz virtuves grīdas.
_______
Ai, pietiek.
Līdz nākamajai reizes.
Parasti, kas tāds būtu beidzies ar sitienu pa žokli un skriešanu kaut kur krūmos, lai nedabūtu atpakaļ.
Es varbūt esmu tempermentīga, bet gļēva dažreiz as well.
___
Joprojām domāju par liktenīgo piektdienu licejā.
Ja man būtu kādreiz jāraksta un jādeklamē laukā sava sirds tā teikt, es domāju, ka es noraustītos, vai iesistu kādam, jo man šķistu, ka tas ir vienīgais, kas liek man izskatīties mazāk sisītim, tā, protams, nav tiesa, bet pašveidotās krīzes situācijās, tas ir vienīgais glābiņš līdz kuram varu aizdomāties.
Man kopš galīga sīča kājas vislabāk padevās kauties, man šķiet, ka nekas nav mainījies.
+ Man šķiet, ka par kaut ko tomēr liecina fakts, ka es dzīvoju ar cilvēku, ar kuru nekad neesmu fiziski izrēķinājusies (traki seksi neskaitās :D).
Līdz šim, visi iepriekšējie ir atrāvušies pa seju at some point or another.
____
Nevarētu teikt, ka man vēl ir daudz sakāmā, taču pa visu varu gribu kaut ko no sevis izspiest.
Gaidu spēli pret Kanādu un klusiņām ceru, ka notiks daiļš likteņa pavērsiens, kaut kas līdzīgs zviedru - latviešu spēlei.
______
Ak jā, es pārvācos 25.jūnijā un es zinu uz kurieni.
Man vairs nav jāizpilda ikdienas rituāls, skrējiens caur nekustamo īpašumu portāliem/vortāliem..es tik un tā nesaprotu, kā iedala portālus un vortālus, vai gan bijušais dzīvokļa biedrs, datorists man paskaidroja, kas ir viens un kas otrs, man bija pohuj tajā brīdī, jo es pilnīgā pipelē sēdēju stūrītī uz virtuves grīdas.
_______
Ai, pietiek.
Līdz nākamajai reizes.