in this bright future, you can't forget your past..

Pasaule ir pārāk dīvaina.
Kā nematerializētas lietas var būt tik nozīmīgas materiālajā pasaulē un kā tik materiālas lietas var būt tik nozīmīgas nematerializētajā pasaulē.
Kā nematerializētas lietas var būt tik ļoti materializētas un kā materializētās var būt tik nematerializētas.
Kā tas vispār atšķiras?
Nu ne jau vispārpieņemtajā, loģiskajā veidā, bet vispār, kā tas atšķiras?
Kur ir robeža?
Kur vispār ir kāda robeža?
Mani kaitina, ka robežas var redzēt tikai no tāluma.
Mani interesē pieiet tuvāk un paskatīties, uzzināt, izvērtēt, bet tuvumā robežu vairs nevar redzēt.
Un kurš gan man var pateikt, ka es nevaru tās pārkāpt?
Kurš!?

Es nesaprotu.
Es vienkārši nesaprotu pasauli.
Es varu pieņemt to, ko nesaprotu, bet kā lai sadzīvo ar to, ko nesaproti?!

- I was trying to feel something.
- And did that make you feel alive?
- No. But it made me want to.


http://www.youtube.com/watch?v=FiQo6DoXknY&feature=related

Esmu mazliet pazudusi kaut kur pa vidu, tikai nezinu, kur bija tas vidus un kas mani sačakarēja, ja tam vispār ir nozīme.
Ja stikls ir izsists, nav jau svarīgi, kas to sitis, vai cik sen, no tā tas nekļūs atkal vesels.
Un tas ir pats svarīgākas, te nav runa par kaut kādām sodīšanām, tas mani nekad nav interesējis.
Karma's a bitch, anyway.