in this bright future, you can't forget your past..

Godīgi sakot, tagad būtu tieši laikā izolēties uz brīdi.
Ne manā, bet citu labā.
Gribas tikai visus nolikt uz lāpstiņām un kaitina it viss, ko cilvēki runā un dara, vienalga, ko un kurš.
Man riebjas cilvēks par ko pārvēršos.
Un neviens jau nav arī tolerants pret manu melno dzīves posmu, bet es to arī neprasu.
Es vienkārši gribu, lai mani liek mierā.
Tīri cilvēciskā ziņā, protams, ir bail, ka ja visus aizdzīšu, tad pēctam neviens atpakaļ vairs nenāks.
Bet no principiālā, manu dzīves vērtību viedokļa, tādus laikam arī nahuj nevajag ap sevi turēt.

Lai gan kaut kā tas varbūt ir loģiski, ka pierodot ilgi būt viens, cilvēks jūk prātā, ja uzrodas kāds, kas tajā visā lien iekšā un jauc ierasto kārtību, kas pašam strādā un nav bijusi vajadzība solidarizēties ar citiem.
Es pārvēršos par salu.

Augšā 35 stundas.
Man nāk miegs un ceru, ka tas vainagosies vismaz šonakt ar nelielu daudzumu miega.
Ja aizmigtu tagad, man būtu 8 stundas miega.
Tā būtu paradīze.
Rīt ir mana iknedēļas pēdējā darbdiena un es gribētu nogulēt no 4dienas līdz 1dienai.
Tiešām.
Bet 5dienas plāni ir pārāk seni, lai atceltu, neatkarīgi no tā, ka nesagaidu it nekā jauna un pat neceru uz pozitīvām emocijām, ceru uz bezemociju, jo sagaidu, principā, tikai sūdīgas.

Tas, ka vecs krievs nenozīmē, ka slikti.
Tas tiem aprobežotajiem cilvēkiem, kas dažu piderasu dēļ ienīst krievus kā tautu principā.

http://www.youtube.com/watch?v=cvNoctAa6HI --> šo vīrieti es esmu mīlējusi no pašas bērnības un lai cik vienkāršas un moška klišejiskas nebūtu lirikas, tās man nozīmē ļoti, ļoti daudz.

Pugačova un Kirkorovs gan var iet dirst, pret to es neiebilstu.