in this bright future, you can't forget your past..
..are you satisfied with the life you're living?
Es tik ļoti gribu te ierakstīt ko pozitīvu!
Man nav iemesla te neko tādu rakstīt..
Man nav iemesla te neko tādu rakstīt..
Es mīlu stāstus un izteiksmīgas bildes par 70tajiem un 80tajiem gadiem.
Vienmēr, dažādu iemeslu vadīta, skatos acīs. Mīlu agrus rītus, tikai ikdienā es ne sūda nemāku novērtēt. Man patīk apakšveļa, man patīk cilvēki apakšveļā un man patīk apakšveļa kā tāda, tā man šķiet piesaistošāka par vispār kailiem cilvēkiem. Es mīlu savas atkarības, man viss vienalga. Man patīk sajust tādas kā mirkļa atklāsmes, man patīk ilgi, ilgi prātot, kad vēlāk tas pats no sevis iešaujas prātā. Man tik ļoti patīk atcerēties un pēc mirkļa saprast, ka nemaz nevēlos to atcerēties, taču vēl pēc pāris gadiem atcerēties, kā toreiz atcerējos. Ja ir vainas apziņa, tā aizmālē visu baudu, tāpēc es reti jūtos vainīga. Es vēlos dzīvot viena, savā bohēmā, savā brīvībā, savā sveču un vīraku, cigarešu un verdošas kafijas mutulī. Es gribētu elpot izteikti zilu gaisu un atnākot mājās ieripināt pa durvīm divus dučus greipfrūtu, lai tie ripo kur nu kurais un tos nemaz vairs netramdīt. Gribu gultu dzīvokļa viducī un haosu ap to, lai arī mana ikrīta duša būtu pāris soļu attālumā. Tur skanētu mans indie rokenrols un Džonijs Deps klauvētu pie loga, lai brīdinātu, ka tik stipru kanēļa smaržu vairs ilgi necietīs. Mans kino, karstās vasaras naktīs, kad segties var ar palagu, vai nesegties nemaz. Manas klavieres ar mokas paplāti, nemainīgas laika prognozes un lasīšanas laime. Viens vienīgs lēlprātīgs literārs darbs, lūpu saskarsmes vieta un mana, tava, jūsu, mūsu, viņu mitrā āda. Izkusušais marcipāns, mierīgs miegs, kas vijas caur manu pasīvo, taču tomēr prasmīgo mākslu, lai stiprinātu manu neatkarību uznāks negaiss, kurš prasīs dzelžaino pacietību manā un jūsu izpildījumā. Es prastu gan vārtīties uz mīkstiem ar kokaīnu un maigu pulveri piebirušiem paklājiem, gan doties tik garās pastaigās, ka tās jau kļūtu par psiholoģisku pieredzi. Pusnaktīs un tiekšos pēc pārmaiņām romantikā un ieviesīšu skaidrību saldējuma smaržā. Es pastāstīšu kādas ir tavas skumjas un tu pastāstīsi kādas ir manas. Mans smaids un smiekli, teātris un uzticība, un vara, nekā no tā vairs nav palicis. Vecās muižās brauksim ar velosipēdiem vientulībā un vienkāršībā. Savās vilnas zeķēs es vārdus neievilkšu, vējš tā vai tā zēģelēs cauri, taču vēlos vakaros es ieiešu vēsturē ar vestulēm par vīriešiem, ģimenēm un šokolādes ūdeni..es skriešu ātrāk par tevi, mazais.
Vienmēr, dažādu iemeslu vadīta, skatos acīs. Mīlu agrus rītus, tikai ikdienā es ne sūda nemāku novērtēt. Man patīk apakšveļa, man patīk cilvēki apakšveļā un man patīk apakšveļa kā tāda, tā man šķiet piesaistošāka par vispār kailiem cilvēkiem. Es mīlu savas atkarības, man viss vienalga. Man patīk sajust tādas kā mirkļa atklāsmes, man patīk ilgi, ilgi prātot, kad vēlāk tas pats no sevis iešaujas prātā. Man tik ļoti patīk atcerēties un pēc mirkļa saprast, ka nemaz nevēlos to atcerēties, taču vēl pēc pāris gadiem atcerēties, kā toreiz atcerējos. Ja ir vainas apziņa, tā aizmālē visu baudu, tāpēc es reti jūtos vainīga. Es vēlos dzīvot viena, savā bohēmā, savā brīvībā, savā sveču un vīraku, cigarešu un verdošas kafijas mutulī. Es gribētu elpot izteikti zilu gaisu un atnākot mājās ieripināt pa durvīm divus dučus greipfrūtu, lai tie ripo kur nu kurais un tos nemaz vairs netramdīt. Gribu gultu dzīvokļa viducī un haosu ap to, lai arī mana ikrīta duša būtu pāris soļu attālumā. Tur skanētu mans indie rokenrols un Džonijs Deps klauvētu pie loga, lai brīdinātu, ka tik stipru kanēļa smaržu vairs ilgi necietīs. Mans kino, karstās vasaras naktīs, kad segties var ar palagu, vai nesegties nemaz. Manas klavieres ar mokas paplāti, nemainīgas laika prognozes un lasīšanas laime. Viens vienīgs lēlprātīgs literārs darbs, lūpu saskarsmes vieta un mana, tava, jūsu, mūsu, viņu mitrā āda. Izkusušais marcipāns, mierīgs miegs, kas vijas caur manu pasīvo, taču tomēr prasmīgo mākslu, lai stiprinātu manu neatkarību uznāks negaiss, kurš prasīs dzelžaino pacietību manā un jūsu izpildījumā. Es prastu gan vārtīties uz mīkstiem ar kokaīnu un maigu pulveri piebirušiem paklājiem, gan doties tik garās pastaigās, ka tās jau kļūtu par psiholoģisku pieredzi. Pusnaktīs un tiekšos pēc pārmaiņām romantikā un ieviesīšu skaidrību saldējuma smaržā. Es pastāstīšu kādas ir tavas skumjas un tu pastāstīsi kādas ir manas. Mans smaids un smiekli, teātris un uzticība, un vara, nekā no tā vairs nav palicis. Vecās muižās brauksim ar velosipēdiem vientulībā un vienkāršībā. Savās vilnas zeķēs es vārdus neievilkšu, vējš tā vai tā zēģelēs cauri, taču vēlos vakaros es ieiešu vēsturē ar vestulēm par vīriešiem, ģimenēm un šokolādes ūdeni..es skriešu ātrāk par tevi, mazais.