es nepielieku pietiekami daudz pūļu, lai izskaustu savu niknumu.
es esmu nikna vienmēr.
es sāku kliegt pilnīgi bez iemesla.
manas griezīgās replikas var apslāpēt tikai, uzsveru-tikai, tad, ja mans garstāvoklis atzīmējams, vismaz, pāris sprīžus virs ideāla.
kāds arī ir reti, pat ne reti, bet ļoti reti.
es mēdzu sākt izjust pastiprinātu stresu tad, kad tam nav nekāda iemesla, lai gan, principā, man viss ir diezgan pohuj.
reizēm gribas būt jaukai, gribas visiem smaidīt un visiem iepatikties, līdz reiz es sapratu, ka es negribu visiem patikt, es pat speciāli atrodu iemesli, kura iespaidā sāktos sliktas attiecības, lai tikai man būtu raibāk.
nemaz nerunājot par reizēm, ļoti retām, bet tomēr, kad kāds sāk kliegt uz mani, es atspērusies taurēšu pretīm, esmu histērisks radījums, un to es nesaprotu: kāpēc?
es alkoholu lietoju krietni par daudz, es to saprotu, taču nejūtu.
nekad neesmu plēsusi traukus, tikai kliegusi spilvenā, tas bija, kad biju maza un nedrīkstēju izrādīt, ka raudu, vai, ka mani kāds aizvainojis, tas toreiz vienkārši nebija pieļaujams, tagad jau tas ir vienaldzīgu vietu ieņēmis, ja vajag es kliegšu, tikai atšķirība, ka šodien, to uztvers nopietni, atšķirībā no tā ko jau minēju, no dienām, kad nebiju pāraugusi 140cm.
ai, pietiek dirst.
es esmu nikna vienmēr.
es sāku kliegt pilnīgi bez iemesla.
manas griezīgās replikas var apslāpēt tikai, uzsveru-tikai, tad, ja mans garstāvoklis atzīmējams, vismaz, pāris sprīžus virs ideāla.
kāds arī ir reti, pat ne reti, bet ļoti reti.
es mēdzu sākt izjust pastiprinātu stresu tad, kad tam nav nekāda iemesla, lai gan, principā, man viss ir diezgan pohuj.
reizēm gribas būt jaukai, gribas visiem smaidīt un visiem iepatikties, līdz reiz es sapratu, ka es negribu visiem patikt, es pat speciāli atrodu iemesli, kura iespaidā sāktos sliktas attiecības, lai tikai man būtu raibāk.
nemaz nerunājot par reizēm, ļoti retām, bet tomēr, kad kāds sāk kliegt uz mani, es atspērusies taurēšu pretīm, esmu histērisks radījums, un to es nesaprotu: kāpēc?
es alkoholu lietoju krietni par daudz, es to saprotu, taču nejūtu.
nekad neesmu plēsusi traukus, tikai kliegusi spilvenā, tas bija, kad biju maza un nedrīkstēju izrādīt, ka raudu, vai, ka mani kāds aizvainojis, tas toreiz vienkārši nebija pieļaujams, tagad jau tas ir vienaldzīgu vietu ieņēmis, ja vajag es kliegšu, tikai atšķirība, ka šodien, to uztvers nopietni, atšķirībā no tā ko jau minēju, no dienām, kad nebiju pāraugusi 140cm.
ai, pietiek dirst.