pedejas dienas esmu atkal prata darba zirga un ka pirats laupu visus sev noderigos domu dargumus un izradas, ka man tas sagada bezgala patikamas emocijas un piepildijuma sajutu un pec ta esmu loti ilgojusies.

ari seit beidzot pec atvasaras karstuma makoni sak skriet, zemu, atri un peleki. ari vietejie pilsetnieki darba somam roka vai uz pleca, vai uz masinas pakaleja sedekla dodas ara no saviem siltajiem mitekliem, atstajot tos klusus un nerunigus. es taja pat laika atkal palieku un nododos nelielai lasisanai, rakstisanai vai pardomam agros ritos. vasaras to darit ir grutak, jo intereses izklist apkartne un arpus sevis. vakar sagatvoju un nosutiju divas kartinas uz hamburgu. vienai virsu k. malevica - virietis un zirgs, otrai g. rihtera - tulpes. vel jasagatavo bus vien kartina uz rigu vecakiem kazu jubilejuma. viniem izvelejos ta tiri intuitivi loti rozigas nokrasas r. dufy - la vie en rose, jo galu gala jau 37 gadi kopa. vakar, dodoties meklet atkal jauno artforumu, kura ir viens reviews par mana jauka drauga darbiem, kartejo reiz viloties, ka vel joprojam ir pieejams tikai septembra numurs, nolemu kompenset tukso gajumu ar edvarda munka iztades apmeklejumu, kas tagad mainigaja eksozicija izstadita pompidou centra. interesanti, ka sis neirotiskais, simbolisma un pre-ekspresionisma makslinieks pagajusa gadsimta pasa sakuma bez gleznosanas ari eksperimentejis ar fotografiju un video, kas mani patikami parsteidza un iepriecinaja.

ta ka katru otrdienu mums ka tadiem burzujiem te majas nak sieviete - anna - majkalpotaja, kas apkopj dzivokli un sagludina dazas drebes, tad, lai gan esmu apslimusi un pratigak butu atstat sevi pec iespejas veseligaka miera un arsteties no nospiedosa klepus majas, tomer nespeju justies erti, gulsnat, kad kads cilveks (it ipasi ne savejais) tuvuma strada un rosas, tadel tas 3 stundas ar aizsmakumu balsi devos uz kino kasi blakus pompidou centram jautat vienu bileti uz pedejo lara fon trira filmu melaholija. pec filmas iesakuma nopriecajos, ka bus daudzsolosi, tacu beigas man skita, ka man pilnigi pietiktu tikai ar pirmo dalu, kura jau, manuprat, diezgan smalka, intuicijas sajutu veida tika atkalts filmas vestijums; otra dalas narativs, tikai to atkartoja un mazliet maksligais (fantastiskais) tiesums jau man lika vilties. tacu lars jau var darit ka tik, nepretendeju uz objektivu kritiku. sodien programma majas dziedeties ar drauga atsutito youtube linku ar pilnu tarkovska nostalgiju. nuu gan, man pec melanholijas nakas nostalgija.

kas to butu domajis, ka tik drikti gribesies atpakal uz rigu vai citu vietu ieks savas zemes un pabaudit to rudens miglas baltumu, zeltainas lapotnes, sartas vinstigas, caboso setnieku ar grabekli un svaigi mitro dzetrumu, kads mani pavadija aizbrauksanas rita no majam. un kadu, kurs manu somu viegli supodamies uz ritena bagaznieka cauri pardaugavai pavadija lidz pieturai. mums te tagad ista vasara, karstums, bezgaiss un vietejo pariziesu blivums, kas ir tik bezgala draudzigi un runigi, ka reizem manam ziemlnieciskajam sarmam tas ir par uzmacigu, intensivu un nogurdinosu.

viss ir tā noskaidrojies, ka esmu aizkavejusies dzimtajā zemē vēl uz 2 nedēļām. un izrādās tas man bijis spēcīgs iemesls un kolosālas pārdomas, tāda ieskatīšanās sevī caur spoguli, caur kuru atbildēts lielā mērā, ko es īsti vēlos un kas padarītu manu dzīvi piepildītāku un laimīgāku. tagad izskatās, ka atkal būs jārosās, lai sāktu un bruģētu ceļu uz ko pamatīgu. iespējam tuvākajā laikā kā viens no galamerķiem parādīsies arī hamburga. protams parīze, tur arī vēl viss jāpadara līdz galam. svarīgākais šeit ir pārliecība par to, ko tu dari. uzticēšanās sev un tuviem, patiesiem cilvēkiem.

domaju jau sudzeties, bet nezinu isti kam, ka man tada ista vasara nemaz nav bijusi, jo, ja ne katru dienu, tad katru otro/treso dienu list un ir apmacies. mamma no sava gala pa telefonu stata gluzi pretejo. mums lielaka dala vietejo pilsetnieku ir izbraukusi atvalinajumos un pilseta ir aizdomigi klusa un mieriga, iznemot protams obejektus un vietas, ko noslogo pasaules turisti, liels daudzums jauno krievu un viniem, visadus spigulus pardot gribosi, arabi un melnie. leja musu bulanzerijai zaluzijas ciet jau visu menesi, ari musu iecienitais bars le reflet izlicis uz durvim lapeli ar tekstu, tad tiekamies augusta beigas. nacas nomainit vietu pret rosa bonheur, tacu ta izradijas loti aizdomiga, parpildita kafejnica buttes chaumont parka, kur visi pudelem dzer nez kapec tikai roza vinu. biezi nakas piespiedu karta palikt majas. esmu noskatijusies visus iespejamos realitates sovus tv ar dazadiem tematiem > top sefs, gandriz perfektas vakarinas, pekinas ekspresis, skaista visa kaila, milestiba laukos, 90 minutes, maja pardosanai un etc. nopirku idiomu gramatu, lai bagatinatu savu laiku un valodas apguvi. so vini lieto biezi, kad stipri list > il pleut comme vache qui pisse! varetu tulkot ka > list ka curajosa govs; 

otrs notikums pagajusaja nedela, ko gribas pakomentet ir nacionalie svetki, 14. julijs - bastilijas ienemsanas diena. ka palasijos ieks wiki, tad izradas, absolutisma monarhijas luzuma simbols bastilija - cietums, kura tobrid bija ieslodziti patsmit patraki noziedzinieki, ka naudas viltotaji, psihiski slimie, izvarotaji un pat markizs de sads, tika tobrid nopostits lidz pamatiem, lidz ar to palaizot sos visai neadekvatos briviba kopa ar parejo tautu. bads, neapmierinatiba un brivibas trukums plosijas cilvekos un laikam tapec sie sakusi est varzu kajas, kvalitativu proteinu trukuma del. sobrid si cietuma, cietoksna vieta slejas 80. gados celta otra lielaka opera parize - l'opéra bastille (diemzel pagaidam vel iekseja klatesamibu neesmu izbaudijusi). mans, aristokratu atvasu draugs teicas (varbut savu saknu del), ka napoleons ar savu poltiku jau nebija nekdi tur labaki laiki pec tam. bet sobrid to 14. juliju svin. ap eifeli vakarpuse uz ugunosanu dauzuma zina bija pulcejusies vairak neka puse latvijas iedzivotaju. mes ari uz trijiem vakara gaita iezimejamies ar 3 sampaniesa pudelem un bija jau skaisti paskatities uz so nacionalo pieredzi un organizetibu.

pavisam sonedel negribas neko pierakstit, lai gan butu japastasta, ka biju nejausi mika koncerta tada netala pilseta ka compiègne, kas izradijas patiesi patikami un simpatiski noorganizets sovs pie vietejas pils un ar tada pasa estetika ieturetu scenografiju (skatuves noformejums ar 17/18.gs izprintetam gleznu kopiju dekoracijam fona un kristala lustram, un pasiem muzikiem un mikam aristokratu ieterpi, kas sakotneji imite louis XIV un antoinettes telus un uz koncerta beigam transformejas napoleona un kabare dejotaju izskatos). mani draugi, kas stradaja saja koncerta (tadel ari negaidot nonacu taja) pieskira brivpratiga ieejas karti, lai varu vazaties ari beksteidza un visur citur, ko ari labprat izmantoju. pamaniju, ka mikam kajas bija baltas kurpes ar sarkano zoli. mes nesen smejamies par tam christian louboutin izsmalcinatajam, seksigajam kurpem, ko seit zimeties gribosi cilveki medz nesat iziesanai. vins dziedaja un, ka noverteju ar savu jutigo ausi, dziedaja dzivaja loti labi, ari paris dziesmas francu valoda (vinam esot saknes francija), lai sapurinatu vel vairak publiku, kas jau ta bija aizkustnata tik loti, ka dazam meitenem lika pagibt.

pa nedelu biju tuveja frizetava, kur gandriz dabiju 3 stundu galu, tacu iznakums bija veiksmigs, lai gan diezgan klasisks. toties noklausijos, cik nu manas valodas zinasanas atlava, frizetavas galvenas damas un vinas portugalu/spanu(?) asistentes sarunu par mistisko jean-pierre. ilgi domaju, kas ir sis ilgi apsriestais virietis, lidz sis jean-pierre ieradas kopa ar savu draugu 70 gadus vecu kundzinu izskata ar pusi galvas tiesu atkapusiem, sirmiem matiem pakausi pierakstities pie friziera, jo redz, sie pensionetie kundzini apmekle salonu, lai sevi apkoptu. un ka abas frizieru damas pec tam smejoties sarunajas, ka ar viniem jau nevar jokot - jaed kaviars un jadzer samanietis. kopsanas prasibas lielas. janodzen isaki tie atlikusie mati un jaizfile ap ausim.

tiem, kam seit pieder vismazakas dzivojamas platibas dargo ires maksu del kada 2 gadsimtus veca pie montmartras dzivojamaja maja, toties pieder jumti ar krietni dargaku skatu par pilsetu un iespeja ar draugiem uz ta pasedet un iemalkot vinu. vakardien pa koka trepem, kas piestutetas pie sienas un viegli kustas pedeja stava saurajai jumta izejai, nokluvam un viegla veja atputamies uz viena tada, slipa jumta, kur aiz skurstena paveras burvigs skats par parizi un tas apkartni, kur uz pilsetas smilskrasas fona ka kungu cepures izspraucas dazadu baznicu vai biroju torni un apalajas stundas iepretim, taluma ka dama fliteru kleita mirgulo eifel-tornis un pareja laika met savu bakuguns staru varbut noklidusajiem. sito pasakumu vajadzes atkartot. tas toch.

sovakar iedziedajas sentiments un sagribejas tur, majas. zvaniju mammai. vini laukos tur tira aku un salasijusi darza pus-spaini zemenu. atceros, ka mes edam ar trekno kaiminu pienu un cukuru. un kad meza bija mellenu laiks, tad ari tas ar pienu. reizem, kad bija svelosi karsts laiks, tad gajam pa nokaitetam dzezcela sliedem, kas smarzoja pec darvas un akmeniem, un, kad sausais smilsu celins ielocijas meza, tur bija daudz mellenaju, avenaju un mierinosa aizena. vareja pa tieso no krumina atveldzeties ar paris ogam un pec tam lejup pa taku bija ezers, kura udens, gluds ka spogulis, pievakaros bija tikpat silts ka tas kaiminu piens. es biezi peldejos tik ilgi, lidz man bija zilas lupas.

kada te nu var but vasaras dieta vai ieturesanas. ja latvija vareju pat nedelu nodzivot needot sieru, tad seit pat izlaizot vienu dienu iestajas zinams nervozums un trisanas ap ledusskapi vai veikala vitrinam. nevajag taisit un razot tik daudz garsigas lietas, tas var iedzit izmisuma. un tas kucinas, kruasani, bagetes un citas svaigas, karstas maizes, kas kartu dienu smarzo uz stura no kartejas bulanzerijas. labi, ka es needu miesigos edienus, tad vel butu jaizmegina visus tos zirgu, trusu, briezu, titaru, pilu, varzu un citus zverus.. un nesaprotu, kapec tas francu sievietes ir tik kaulainas. varbut to visu nemitigi jaskidina ar vinu. un iespejams aiz nezinasanas, man tapec ik ritu jaiet uz parku izskriet to visu.

oj oj oj.. chaleur sur paris. ena +37 gradi. pilseta tikpat ka nekad nav veja. juras vai okeana ari nav tuvuma, kur iemesties atveldzei. dazas damas lieto vedeklus, kungi - sodienas avizi. pat pievakares gaismai tada degosa nokrasa. jauniesi pulcejas  kafejnicas pat pirms vai pec happy hour,  lai tiktu pie auksta alina. saldejuma bodites rinda izlocijusies ka cuska sniedzas arpus ap sturi. mes, atravusi logus lidz galam, sezam isos apgerbos un pusam sev virsu evian brumizatoru.

sodien jutos pavisam izsmelta un plakana, ka pat ikviena saruna ar apkartejiem man sagada grutibas. gribas dzirdet klusumu.

karaliskas dzimtas atvasei f. pamaniju 2 aristokratiskas smalkuma iezimes. 1) uz tiksanos ar nozimigiem klientiem darzu lietas vins krekla piedurknes iepoga aprocu pogas. 2) mana klatbutne vinam jau 3 reize ir asinojis deguns, par ko vins man loti vislaik atvainojas.

tv atkal kads zinatajs te stasta, ka seit lielo popularitati ieguvusais lasis, redz, ir viena no piesarnotakajam zivim ..man ari tas sasoditi labi garso. vai man tagad jaiet un japerk tas bio lasis, kas 2x dargaks!?

21. junijs ikgadeji seit ir muzikas svetki > fête de la musique, kad visa pilseta jebkurs un jebkura zanra var muzicet uz ielas lidz pusnaktij. patiesiba tas nozime, ka pilseta ir milzigs bordelis, jo uz katra stura pa kadai skandai kauta kas skan un cilveku juras, mazi un lieli, nododas uzdzivei vai dejai. sakotneji es velejos kaut ko atrast sev piemerotu man pieejamaja 10 atverumu programma, tacu beigas, klistot pa marais rajona mazajam ielinam, sastapu savu tumbacku pie kuras vibracijam pastavet pavisam nejausi un tur ari paliku lidz tiem divpadsmitiem.

vakarvakaru ilgi minstinajos un nesapratu, vai nemt to velib' velo, sesties tam mugura un mities uz institut suédois paredzeto koncertu vai ne. jo par pilsetu slidosais, biedejosais, melnais makonis bija aptumsojis manas velmes. un koncerta paredzts kaut kads dzezs. un ja nu dzeza tikai meitenes? tacu beigas lavos siltajam braucienam caur pilsetu un nonacu zviedru maja uz koncerta pasam beigam, kas izradijies esot bijis loti tikams 4 stoholmas puisu izpildijuma (magnus lindgren). ta ka zviedriem ari ir lidzigas tradicijas ka latviesiem svinet vidus-vasaras svetkus, tad vakardienas pasakums bija iznests pagalma darza, ar nelielu skatuviti, edieniem, dzerizniem un ugunskuru. noveroju, ka dazam zviedrietem bija ziedu kroni galva. ta ka dazi draugi strada saja zviedru kulturas centra, tad pec koncerta muziki un dazi parejie darboni nerimas, kad vins bija izbeidzies, un mes visi devamies turpinat sarunas un priecasanos kada tuveja bara. un es zinu, ka dazam labam sodien sap galvina un, paldies dievam, ka ta neesmu es un ka man sodien nav jastrada pie nakama koncerta tur.

un seit k.v. kunga inspiracijas no pavaditajam dienam pilseta p. > http://www.arterritory.com/lv/blogi_video/blogi/140-karlis_verpe_mezonis_parize/ ..taja parka un kafejnica mes bijam 4;

jauna vieta gaîté lyrique, kas veltita ciparu jeb digitalas makslas un muzikas aktualitatem un renoveti iekartota kada sena teatra telpas, ir tiesam lieliska un daudzslanaina izklaides vieta, kura apgrozas visai tikpat ciparigi un stiligi jauniesi, kurus vizuali videji varetu raksturot - (vairak akcentesu viriesu karta parstavjus) gerbti bikses, kuram atlociti gali, kads krasains vai ar logo t-krekls un kada zakete vai jacina pa virsu. un protams, neiztrukstosi lielakai dalai uz acim ir ray-ban brilles vai saulesbrilles. vienu vakaru tiku, ar iepriekseju pieteiksanos timekli, jo vietu skaits bija limitets, uz koncertu, kura nez kapec lidz 12 nakti bars bija par brivu, davajot laudim pec izveles viskiju vai vodku, burbuldzerienus vai kadu so dzerienu sajaukumu.maksat vajadzja tikai vienu eiro par atpakalatgriezamo plastmasas glazi. zale uzstajas acid washed, adam kesher un yuksek ar kvalitativu skanejumu un milzigu ekranu aizmugure, kuru apspideja impulsus pastiprinosa videomaksla, jo sis jaunais kulturas centrins ir nodrosinats ar visu jaunako tehnologiju. protams, ka kvalitate plus alkohols par brivu rada stipru un satraucosu pardzivojumu. pasakuma ari apkart skraidija jauni fotografi un stilisti, kas sevi piesaka, esot no zurnala vogue un kerot modigos un frikainos cilvekus uz kapnem, pipetava vai pie bara. tacu visa visuma, manuprat, tusini viniem tur izdodas labi un izakstisans un sarunas ar koloritajiem cilvekiem atsvaidzina dzivi. un loti atbilstosi - tulkojuma no francu valodas gaîté > jautriba.