vakardienas rotaligaja un shematiskaja space invaderu izstades apmeklejuma tiku pie parizes kartes, kura precizi atzimeti, noradot realizesanas laiku, tipu, un koordinates, visi 1000 space invaderi (tie ir mazi, simpatiski teli, veidoti no nelielam, cetrkantigam, krasainam flizitem, kada urbana makslinieka iedvesma no vienas no pirmajam video spelem. tagad, liela apjoma del, maksliniekam esot ari asistenti). konstateju, ka pie manam majam ari kads tads uzsedies uz sienas. aplukojot majas lapu http://www.space-invaders.com/som.html , si izplatiba virzas apkart pasaulei, tacu latvija vel inviders nav ieradies. un kurs bus tas, kurs uzsaks invaziju riga?

jau atceros no bernibas, ka viens no maniem iecienitakajiem un brinumainakajiem augliem ir bijis granatabols. atceros, kad rudenos biju apslimusi un negaju uz skolu, mamma parnesa majas pa kadam granatabolam. skiet sis auglis prasa pacietibu un uzmanibu. tas rada tadu ka izzinasanas sajutu, kad to sak lobit un sturainas, sartas, puscaurspidigas suninas ar kaulinu vidu, pasleptas aiz baltajam starpsieninam, sak paradities ka mazi rubina gabalini. toreiz pec tada viena augla apesanas, ta suliguma del, virtuve izskatijas ka kaujas lauka ar aptraipitam pasas drebem un sienam, tadel mamma nelava est to istaba. sodien apedu tadu vienu augli un tas prasija kadas mierigas 20 minutes vai vairak, kamer tv parraide studija uzaicinatais virietis stastija, ka granatabols ir viens no specigakajiem dabiskajiem antioksidantiem, attira asinis un ietecams pretveza dieata. kolosali un uz veselibu!

un ta tas viss sakas. mans brazilu draugs piekdienas pecpusdiena aizlaizas no valodas skolinas, jo jutas tik loti garlaikots, un patveras netalaja kafejnica ar gramatu. tomer garlaiciba ir tik dzila, ka atraksta man iszinu, vai esmu briva un nevelos pievienoties. musu stiprais ieradums tikties vienu reizi nedela pie vina glazes jau izstradajis zinamus likumus. ap 7 vakara dodamies uz iecienito le reflet, kur pievakare pulcejas dazadu radoso izpausmu amatieri un profesionali, ka ari izlaidigi un ne tik izlaidigi funkcionari, radot telpa patikamu balsu, liegas muzikas un papiru troksni. mes izvelamies (ja tas vel ir iespejams) galdinu ar skatu punktu, lai var parredzt visai nelielo telpu un vajadzibas gadijuma aprunat vai iespraukt musu sarunas kadu komentaru vai repliku par spilgtakajiem tipaziem bara. velak pievienojas mana brazilu drauga francu draugs, kuru starpa valda komplicetas romatiskas attiecibas. musu regularo un provokatvivo trijotni protam jau pamanijusi bara puisi, tacu skiet, ka zinama mera tas tur pieskir patikamas un draudzigas atmosferas elementu. sarezgitak klust pec paris viniem, kad blakus galdinu viriesu dzimtas parstavji saprot, ka es esmu viena 2 geju kompanijas pavadiba, censoties iesakt kadu vispareju iepazisanas sarunu. es esmu nedaudz nogurusi veltit savu energiju dazu mekleties gribosu skatienu atvairisanai un reizem nakas saceret stastus par sevi, apmainities ar telefona numuriem, lai bez tulitejiem kaut ka solijumiem tiktu no ta visa vala. tacu musu trijotne ir ari musu visu aizmugure. vajadzibas gadijuma mani miligie draugi noreage tiesi laika. so vietu biezi mes atstajam ar zinamu dungosanas ieradumu, kas varetu nozimet, ka vakars ir izdevies un garlaiciba nosista.

kulturas programmas piesatinajums seit ir vienreizejs un salidzinosi pieejams, ja tik spetu but desmit vietas vienlaicigi. vienas nedelas laika par brivu un ar visadiem tur ielugumiem paspeju noklausities sakot no j.s. bach un john cage klavierkoncerta lidz caribou dj-setam reiva partija, ka ari erik truffaz dzezisko trompetes skanejumu. un vel un vel kadas mazpazistamaks grupas un artistus performativa un impresiva izpilde. vakar ka reiz ar internacionalo draugu pulku izperamies ka sauna muzikas pasakuma, ko riko lieliskais radio nova un sodien planins virzas uz bara pusi, jo tik dikti gribas kadu jauku sarunu pie vina glazes ar brazilu draugu un varbut sanaks ari ar karalisko galu.

sodien es izjutu dzilu nepieciesamibu iziet arpus savu slikto ieradumu orbitas. un ta atkal ir ta svetdienas sajuta, kad gribas simetriskos parkus un blakus kadu filozofisku sarunu biedru bez liekas spriedzes, ko pieskir jaunas iepazisanas . soreiz to aiztaj zvilnesana savos pelos un metasanas no vienas gramatas uz otru, no vienas valodas uz otru. no j. joyce uz g. g. marquez, no g. sand uz m. bulgakov. un skiet, ka tas nav pats labakais variants lasit 4 gramatas vienlaicigi;

gueule de bois. je sais maitenant.. pour moi c'est une expression très connu en france; vakar trijata ar geju pari novinojam kadas 5 karafes vina musu iemilotaja vieta pretim 3 kinoteatriem. sodien par to sanemu perienu ar pusi dienas nesaturigiem pasparmetumiem. un musu kafe vairums seit nak ar savam gramatam un nekautrigi izliek tas ka intelektualus dekorus uz galda, lai raditu blakus galdinam interesi vai gluzi sava starpa parspriestu to saturus. seit nak ari tadi trisdesmitgadnieki, kam pec butibas, rakstura un velmem butu jabut kada vesterna aktieriem, bet vel joprojam strada piemeram supermarketa elizejas laukos. jaukakais stasts no vakardienas bija par kadu klusu iepazisanas gadijumu metro: kadi sava starpa nepazistami, puisis un meitene, sedejusi blakus un abi lasijusi gramatas. puisis sacis pasvitot kadu citatu lapaspuse un lavis izlasit to meitenei. meitene atbildejusi, pasvitrojot kadu teikumu sava gramata, un tada veida saruna turpinajusies..

pagaidam vel neesmu atradusi, kas spetu aizvietot neizsmelamos, simetriski un gaumigi izplanotos francu parkus un darzus (varbut kadi japanu darzi, kam gan ir pavisam cits sarms).. sonedel savai atminu kolekcijai un veseligajai labsajutai pievienoju vel divas pastaigas pa musée rodin parku ar visu savu izteiksmigo domataja skulpturu un citiem telnieka darbiem, gan ari 8 gadsimtus pastavoso karalisko rezidenci château de fontainebleau ar parku, ko savulaik apdzivojusas valdosas dinastijas.. capétiens, valois, bourbons, bonaparte un orléans.. te gan es aizdomajos, ka manam jaunajam draugam f. ta ir bijusi tada sencisu ikdienas pastaiga.. nu bet skaisti jau;

he, he.. sodien biju skatities vudija alena jauno filmu un loti sasmejos. ka reiz,  fimas sakuma kadros paradijas kinoteatris, kura tobrid atrados. un pec tam ar brazilu draugu devamies neatvairama, intelektuala materiala iepirkumos tuveja gramatnica un dvd tirgotava. nodomajam, ka filmas misterija tiesam varetu atgadities kada odéon vai st. germain rajona bara pec paris vininiem;

es nesūdzos. lai arī šobrīd dzīves ritējums nav piešķīris kādu algotu nodarbošanos, kas radītu tādu pamatīgāku stabilitātes sajūtu, tad tomēr es nesūdzos par savas dzīves interesantajiem lokiem, spontānajiem atklājumiem un atklāsmēm, ko tā pienes savā plūdumā (viss jau atkarīgs, kā tu skaties uz lietām un problēmēm, un, uzdodot jautājumus sev un citiem, tad arī var gūt to labumu). un tur pamatā ir kaut kas no pamatīgā komunikācijas skaistuma, kustēšanās un darbošanās kā tādas.

šī pedejā nedēļa, kamēr uz īsu brīdi esmu atgriezusies mājās, man atklāja galanti noklusēto noslēpumu par draugu f. atklājums ir patīkams satraukums. tā iemesla dēļ pastiprināti sāku ielūkoties francijas aristokrātu ģeneoloģijā (īpaši par orléanistu dzimtu), ikdienas vēsturē un prinču (his royal highness) dzīvēs, taču īsti nezinu pie kura gala ķerties klāt. vēlētos, lai tagad rokās ieguļas kāda pastāstoša grāmata. vienīgais, ko zinu, mūsdienās prinči nejāj ar zirgiem, bet, piemēram, brauc ar pilsētas riteni, vēl joprojām ir diezgan romantiski un labprāt iet pastaigās pa pilsētu un parkiem, labi pārzin vēsturi un arhitektūru, daudz pusdieno ar ģimeni, ceļo, kā arī mazu draugu pulciņā socializējas bāros un klubos. un pilnībā sākotnēji neizpauž savus titulus un aristokrātiskās saknes, taču ir dažas lietas un manieres, kas to var nodot.

mans brazilu draugs man ieradija jauku vietinu vientulaja rue champillion, bar la reflet, kas ir vienigais cafe uz sis ielas iepreti 3 nekomercialiem kinoteatriem. seit var nokert tadus jaukus momentus par loti demokratiskam cenam un tadus momentus, kas nemaksa neko - sarunas par izlasito un kautkur redzeto vai izdilusu adas divanu, uz kura izlaidies gul ruds suns un blakus sez puisis ar tadas pasas krasas matiem. un iepretim ciné stradajosais puisis hute ienak ik pa laikam aprunaties ar neatvairamo personalu, pabuzina sunim mugurinu vai vederu un dodas atpakal.

man te pacelas jautajums par to, vai gadijuma velme risket nav pielidzinama vieglpratibai? jo patiesiba cilveks abu so velmju vadits var izdarit pilnigi vienadas lietas un nonakt pie tada pasa rezultata. vienigi velmi risket var iedalit divejadi, ar atbildibu un bez. un ta otra tad nu noteikti ir ta pati vieglpratiba. tad nu es tagad domaju ar ko gan es saskaros vakrdien;

svetdienas izbraukuma la manche juras saules iedegums vai, precizak sakot, sartums, vel joprojam regojas uz mana deguna un vaigu kauliem. tacu pirmais pikniks juras smiltinas lieliski atslabinaja no intensivas francu valodas apguves darba dienas. tacu tas nenozime, ka valodas apguve mani nogurdina vai kada cita veida izraisa kadu sasprindzinajumu. tiesi otradi, mes esam kadi 14 aktivi runat un saprast gribetaji, un patikami, ka katrs no savas valsts. var teikt, ka no visiem kontinetiem pa kadam parstavim, iznemot australijas/okeanijas. ir pa vienam ari no karstajiem punktiem - japana un libija; tada veida bez mediju palidzibas tiek izzinats iezemiesu viedoklis sarezgitajos jautajumos. kolorita, dziveliga, nedaudz slinka grupa ar iznesigo pasniedzju prieksgala. sanak tads antropologisks petijums mijot sarunas vienam ar otru, stundas, starpbrizos, izejot uz parku vai cafe. nakama nedela pedeja, tadel sopiekdien paredzets dzerstins kopa, pielietojot apgutas zinasanas cik nu kurs var.

vakar velu vakara sava nomocita garstavokla del aizstibereju uz montparnasse bienvenue cinéma noskatities filmu never let me go. pirms kadiem gadiem 3 biju izlasijusi stastitaja kazuo ishiguro gramatu ar tadu pasu nosaukumu, tadel interesejos par ekranizejumu. atceros, ka toreiz man sis gabals atstaja iekseju aizkustinajumu un pardzivojumu. ja, un filma mani nepievila, atgadinot to visu velreiz. man labs kino vienmer palidz atrisinat ari kaut ko ieksa sastavejusos, tapat ka laba gramata, neatkarigi  pat no ta, kas ir narativa pamata. tada tumsa pasedesana, ieiesana sevi, intimitate. sakritibas pec, tagad jau kadu menesi lasu vienu citu, pavisam citadaku ishiguro gramatu the remains of the day;

sodien tiriju, skrubinaju un kasiju gliemenu vacinus. tagad neesot sezona vai kaut ka tamlidzigi un parsvara sobrid pardod neattiritas. gliemenes bus vakarinas baltvina merce ar darznisiem un ceptiem kartupeliem. bet, ja godigi, sodien jutos pilnigi ta, ka varetu visu dienu tas gliemenes kasit. vai ari vienkarsi but viena no vinam tur ieksa un aiztaisit vacinus ciet. tada areja garlaiciba. un manam svedienas tiksanas reizm nav regularitates. un ko man domat, ko tas otrs jaunais cilvecins tur doma (ka izradas man tas loti interese un ir svarigi). pedejo reizi, kad tresdien apmekleju manu slepeno draugu jé., pie vina pazaudeju savu auskaru, kas tagad izradas atrodas uz vina naktskapisa. ir jau ari vel tresais cilvecins se., kas te pat blakus varbut sajut, bet iztur visus manus untumus un noklusetas lietas. jautajums jau par to jutu nekartibu mani, kaut kas tur notiek.

ciba pieprasa man bidit tekstu. ko gan tur daudz sabidit. tik laiska diena, ka skiet parak nevajadzetu ar to lielities te. daudz saules un vietejas kafejnicas ar baltvinu un gramatu. bet ceru drizuma satikt paris draugus, kas raisitu jaunus sarunu priekus. un cik patikami uzzinat kaut ko vairak arpus savas pasreizejas ikdienas intravertumam. vienigi zinu, ka nakamnedel nodosos atkal intensivam valodas apgusanas treninam, kopa ar internacionalajiem biedriem. loti gaidu.

pavisam piemirsu pieminet, ka redzju dzivaja michel gondry ieks centre pompidou; vinam veltits vesels menesis tur, un pats kareiz ari paradijas, parunaja paris ievadvardus un jokus. rezisors, kas taisa dazadu pazistamu grupu muzikas video klipinus, atseviskas reklamas un protams ari pilnmetrazas filmas. apmekleju tiesi vina muzikas video klipu sesiju; jasaka, kas stripri jutams savi stila elementi -  aplikacijas, animacijas, neparasti objekti, atkartojumi un sirealisms. ja, piemeram, viena no vina raditajam filmam, ko esmu redzjusi ieprieks ir sapnu zinatne.

sezona atklata; piekdien tas bija 20 min. un sanemu aizradijumu, ka tadai skriesanai nav jegas, ka minimalais, lai kermenis saktu iedarbinat visus savus resersus un mehanismus, jaskrien vismaz pusstunda. tad pirmdien jau tas bija 35 min, otrdien 40 un sodien pat noskraidijos veselu stundu. tik tas kajinas tagad tadas sapigas un trepes negribas izmantot. jastaipas tagad visu dienu, jastaipas.

ta tad vakar bija svetdiena. apmacies. nogurums un galvassapes pec iepriekpavadita vakara le gentleman bar un dazadu dzerienu klasta baudisanas. tacu pecpusdienas pastaigas pa savu 14. arroundissment, ziedosas magnolijas un viena viegla doma, kas liegi iegulusies galva, liek nesanikt pavisam. velak norunata tiksanas ar jauno biedru jé. ved mani talak uz 6. rajonu un kajas pasas priecigi cilajas. satiksmi un celu aizskerso kadi 10 nepaklausigi poniji, kas laikam tiek vesti kur majas no kada izklaidejosa darbina kada man nezinama parka. tas liek man sasmaidities ar poniju vedeju un atskatities vairakas reizes. velak blavajas debesis paradas peldam samera liels, apals un garens objekts, kas leni parvietojas par pilsetu p. ka zinams, tad sis pilsetas gaisa zonu nedrikst skersot neviens gaisa satiksmes lidzeklis. sis bija iznemums, ka velak uzzinajam tv zinas; zeppelins, kas zinatniskos nolukos palaists, lai meritu radioaktivitati virs pilsetas. priecajos, stastiju, smejos un dziedaju, daloties ar jé.

man ir jauna aizrausanas. svetdienas, kad saulains, ieslidinat soma paris cigaretes, saulesbrilles un lasamvielu un doties nevienam nesakot uz jadrin du luxembourg. panemt vienu no tiem daudzajiem benkiem, kas parka brivi pieejami un parvietojami, novietot vieta ar labu skatu par parku, ar seju pret sauli, uz austinam uzlikt muziku, uz acim tumsas brilles un iegrimt gramata. this is my freedom. ik pa laikam pacelot acis, paverot citus apkart calojosos cilvekus un to brivdienu vieglumu un pavasara saules sakarsumu sejas. darznieki rusina dobes un stada pukes. vietam zied kirsi, uzvedijot veja patikamas notis. un tad telefona atnak kada iszina no jauna drauga jé., ar jautajumu, vai es esot viena un vai drikstot pievienoties. un tad pec kada laika mes tiekamies pie fontana parka vidu, kur apkart rotalajas berni un mates. runajam tikai par patikamo un veja appusti ar motorolleri dodamies turpinat sarunu kada maza kafejnica ar skatu uz baznicu, ar tikpat mazu kafijas tasiti pie rokas. rit bus svetdiena, cerams ka saulaina un atkal apmeklesu darza burvibu.