ja, vakar tad nu biju uz to la nuit juste avant les forêts izradi. ta ka francu valodas zinasanu pakape man nav ta augstaka, precizak sakot, ta ir iesaceju limeni, tad saturiski bija gruti izsekot monolog-stastijumam, ko sniedza romain duris vai drizak to varetu salidzinat ar tadiem ka stastijuma uzplaiksnijumiem, kas veidojas skatisanas laika, mana galva mijoties ar citam domam; toties man bija lieliska vieta loza, pavisam tuvu skatuvei un vareju nodoties ar asinim nogrimeta un kliba aktiera profesionalo iemanu un zale sedoso skatitaju reakcijas verosanai; sanikusa bezpajumtnieka tels un ta ikdienas piezemetas realitates atspogulojums varetu teikt tika pasniegts loti ticama un parliecinosa izteiksme. dazas tuvaksedosas sievietes birdinaja asaras un pec laika atkal skali smejas, domajams stasta aizkustinajuma rezonanses del. pec izrades pie aktieru un personalizejas (ta ka mani pazinas strada saja teatri, tad mes ari izmantojam so izeju) staveja rinda kadas 6 satrauktas jaunkundzes, kas nu laikam gaidija aktieri dodamies ara un iespeju ar vinu parunaties un glaimot. apsveicnajusies ar citiem, kas taja vakara stradaja, mes gan ilgi neuzkavejamies pec izrades un speciali negaidijam iespeju satikt duris, jo bus vel citas iespejas, ja velesimies. toties nomierinajam jaunkundzes, kas nepacietiba saka mums uzdot jautajumus par aktieri.  gan jau vins naks, vel atgustas pec izrades, gan jau..

Vakardien tiku uz téâthre de la madeleine un noskatijos to kontraversalo un pretrunigo izrades gabalu le 20 novembre. par ta jauna puikas ieksejam sajutam pirms tragiska notikuma. vins 2006. gada vacija nogalinaja savus klasesbierdrus; interesantakais, lai gan tels ir 18 gadus vecs zens, lomas atveidotaja bija sieviesu dzimtas parstave, slavena aktiera vincent cassel masa cécile cassel. nu meitene labi izladejas uz skatuves un lika aizdomaties par to, kapec mes varam pat reizem but noziedzinieka puse, tas ieksejas frustracijas ir tik saprotamas un cilveciskas. pec teatra atslodzite bara pie vina glazes, sarunas par makslu un pardomas par izradi ar teatra daziem darbiniekiem un aktieru pari no cita teatra. un sie par mani iesmeja, ka es piekdien eju skatities romain duris uz théâtre de l'atelier, jo minetajam aktierim, kas filmejies tik daudz jaukas francu filmas, esot tada harizma, lai es uzmanoties, jo visas meitenes bez maz vai gibstot vina prieksa un pat teatra direktore zaudejot valodu ar vinu runajot.  ja, un vislabak, lai es ejot vispar bez apaksvelas uz teatri, jo citadi man to naksies sviest uz skatuves.

o, klavieres, klavieres.. uzzinaju, ka riga (svetdien) palaidisu garam lielisku iespeju redzet un dzirdet genialo venecueliesu-argentiniesu pianistu sergio tiempo.

pa ilgiem laikiem atkal biju cirku. vairs pat neatceros, kad isti bija ta pedeja reize ieprieks. ziemas cirkus bouglione atrodas napoleona kunga celta un vesturiski izteiksmiga eka, kuras interjeru rota sarkans samts un apzeltiti rotajumi. klauni gan ir briesmiga profesija, ja ta to var saukt; skiet, ka tas ir kaut kas tads, ko patiesam neciesu un lidz galam nesaprotu. ari tie zveru diditaji, kas izkalpina, liek vartities un dancot milzu lauvam, zirgiem un pudeliem nujinu pavadiba; piemeram, man liekas, ka tas lauvas tada veida zaude savu karaliskumu un zirgi aristokratiskumu un kopuma izkatas mulkigi. vienigais, kas pa tiesam izraisa sajusmu ir ekvilibristi un virves dejotaji. ja, tas ir kaut kas - cilveka kermena un auguma skaistums un balanss.

lidz ar otras mademoiselle m. ierasanos p. lielpilseta kaislibas un aferas sit augstu vilni un satricina visu apkartejo draugu mazas un nepietiekamas dzives. un ir tadi vientuli un garlaikoti cilveki ka sy., kas nakti guledams sava plasaja gulta, saprot, ka japiezvana un japainteresejas par citu paru laimes un milestibas stavoki, no ta gusto gandarijumu un vielu savam fantazijam, ka ari izvairoties no sarunam ar sievieti, kas taja bridi atrodas turpat blakus; si cilveka mertiecigi un tiesi sautas bultas jebkuras simatiskas sievites klatbutne nav atstajusas mierigu ari manu dzivosanu pilseta p; vakadrien dodoties majas no tiksanas bar du marché ar mademoiselle m. un monsieur jé., mana metro linija un vagona iekapj sy; oj, izskatas, ka brivdienas no darba policija sy. tapat rada velesanos kadu izsekot, saruniski provocet un tada veida meklet savas dzives piepildijumu.

piezīmes par varšavu (centru): 1. pirmais iespaids - pilsēta ir liels šoppingcetrs un administratīvo augstceltņu sāncensība, pēc uzņēmumu logotipiem, kas izkārti visur, šķiet, r-eiropeiskāka. 2. ir tikai viena un pilnīgi taisna metro līnija 19 km garumā; viņi plāno būvēt tādu pašu taisnu, otru perpendikulāri/krustām iepriekšējai. 3. ielas plašas, ar 3-4 joslām vienā virzienā, tādēļ nav daudz gājēju pāreju, bet vēl viena pilsēta ar smaku slēpjas pazemē. 4. dominē monomentāla staļinlaika arhitektūra un bloku mājas, sākumā šķiet, ka pilsētā nav ko redzēt; centrā kā pils slienas mūsu zinātņu akadēmijas lielais brālis. 5. poļu meitenēm ir lieli deguni. 6. poļu puiši galvenoārt izskatās pēc latvijas vidējā jelgavnieka. 7. poļiem ir garšīgi dažādu pildījumu mājas pelmeņi - pierogi; tādus ēdot var dabūt dažus kg klāt, iespējams, tādēļ poļi daudz kustās un ir izteiktāks temperiments. 8. ļoti daudz, dažādu ķēžu ātrēstuvju un kafejnīcu - kafijas krasts, kafija, kafijas debesis, zvaigžnu buki un tml. 9. vecpilsēta, stare miasto, ir 50. gados pēc karā pilnīgas sagraušanas restaurēta, tādēļ vienīgā pilsētas daļa, kurā ir omulīgāka arhitektūra un promenādes. 10. vecpilsētā un ap to daudz klubu un bāru, kā arī lielākas iespējas pa ceļam ieēst fāstfudu un atgriezties mājās tikai no rīta.

re, kāds ta no dusmām labums. paliec nedaudz iesārts vai reizēm pat nomaini sejas kāsu uz sarkanu, acis spīdīgas un koncentrētas, pierē pa vidu starp uzacīm iezīmējas vertikāla grumba. un iekšā karsti neironi sāk riņķot un pulsēt, līdz tu esi tā samobilizējies, ka skaidri jo skairdi apzinies visus savus mērķus un gatavs aktīvai rīcībai. man liekas, ka dusmām piemīt vīriķš raksturs, tas ir, tās emocijas pārvērš racionālos spriedumos un kvadrātos.

slidot prieks mani uzrunāja no rīta. biju tam gatava. izvēlējos vietu. noskaidroju gaisa temperatūru ārā. uzvilku dubultās zeķes, cepuri ar odri un vilnas cimdus. izvēlējos labāko laiku, kad slidlaukumu nešķērso neveikli iesācēji, iznesīgi skrējēji un piruešu lēcēji. viss būtu labi, ja viņi varētu nogludināt to ledu un nedaudz uzzasināt slidas vai varbūt ar slēpēm, pingvīnu vai dēli šļūkt būtu bijis labāk.

te sarunājoties ar tuvu draugu man tika stāstīts par tādu anarho-komunistu pyotr alexeyevich kropotkin un par to, ka viņa saraktītajos darbos jau pagājušā gadsimta sākumā tika runāts par sociālo tīklu nozīmību, kas šobrīd rādās būt tik aktuāli. tad vēl paturpinot par kropotkina darbiem apspriedām īru rakstnieka george bernard shaw citātu: if you have an apple and i have an apple and we exchange these apples then you and i will still.. each have one apple. but if you have an idea and i have an idea and we exchange these ideas, then each of us will have two ideas. (..) unlike physical products, you can give knowledge away and still keep it. you can keep your cake and eat it too. kolosāli.

You've got to move your ass to realize that it's the best!

man ir miega traucējumi, un tad atliek uzlikt skanošu īslandiešu sausās zemes šarmu uz ausīm (kas skan no beznosaukuma mp3 atskaņotāja, kas vests no somijas un tur tirgū nopirkts par 1 eirō), kas tik ļoti iederās taj baltajā ainavā aiz loga vai zem kājām.

izdevusies muzicēšana tomēr liek aptecēties sirdij un ausij, tā ka ar rīta gaismiņu tik uz māju. alone sexy shadow walks at home with you

tās astoņdesmito filmas ir tik aizkustinošas. no jauna noskatījos luc besson filmu subway; metro kā tāds man vienmēr ir paticis (varbūt kāds zina vēl filmas, kurās darbības notiek metro un tā sistēmās?) un tagad dziedu līdz: http://www.youtube.com/watch?v=hvRrEzlfTWk&feature=related

tagad esmu pastiprināti pieslēgusies ethics & morality topikam. man jānoskaidrojās. lasu, ka darvina un milla kungi par galveno morāles avotu uzskata patiku un sāpes. peace love ecstacy unity respect.

acīmredzot, ka tāds franču minimālais impresionisms man tagad tieši nepieciešams. jau otro dienu griežu uz riņķi kur vecos folderīšos atrastos erik satie un claude debussy un tik labi, tik labi.. to visu tā paildina iziešana pārdaugavas ielās, kad elpas mutuļi grūti sitas pret auksto gaisu, tumšbrūnās koka mājas silti kūpina skursteņus baltajos jumtos. koku stumbri, melni un stalti, slien smalkus zarus pelēkzilajās debesīs un ir tik labi, tik labi..

jā, gatavojos visām tām z-svētku ballēm. prieks iepazīties, es arī esmu arhitekte! rasēju, konstruēju un būvēju savu dzīvi. vakardien stāstītais un iztēlotais par kultūras namu ziemeļblāzma tika aplūkots guglē (izskatījās pat patīkami labāk, nekā biju pēc stāstītā vizualizējusi), un noteikts sarakstā ar obligāti apmeklējamiem objektiem.

un ieņemot atlikušo vietu sabiedriskajā transportā nākas vērot visas tās lapsu, caunu un citu dzīvnieku galvas segas, kas man pirmajā mirklī rada ilūziju par dažādu matu skārtojumu un jaunu frizūru veidiem.

šodien mani iepriecināja lielā, zeltainā un nedaudz sildošā saule, kas žilbina sniegu un acis, un tas, ka mūsu pilsētā ir kaķu hostelis (cat's hostel uz vaļņu ielas aptuveni pretim klubam depo), kas darbojas, jo viens strupastains minušs melnā kostjūmā iznāca pa durvīm un ienira ejošo cilvēku plūsmā.

ar ziemas skarbumu un malkas smaržu esmu paradusi celties pirms gaismas ausmas un klāt bagātīgu brokastu galdu (vismaz ar 3 ēdieniem un 2 dzērieniem; žēl, ka šampanietis nelīst pār kristāla glāzēm, tā būtu 3 + 3). un tad tie kaimiņi pretējās 2stāvenes logos, mans ikdienišķais tv seriāls. diez, viņi raksta cibā? gribētos zināt, cik daudz viņi zina par manas dzīves neķītrībām un siluetiem te.

..un tad mēs visi bijām kunga prātā. es šāvu pār savu strīpu un viņi šāva pār savējo.