mani nepamet slikta pēcgarša pēc Michael Moore pēdējā garadarba "planet of the humans" noskatīšanās. lai arī pati doķene viduvēja, ja ir runa zinātnisku faktu izmeklēšanu un konsekventu pierādījumu prezentēšanu, tā pārapdzīvotības doma un pašlaik notiekošais vienkārši liek manām smadzenēm viegli dzirksteļot. es protams saprotu, ka mūsdienās mēs visi kopā esam izdomājuši, ka glābsim dzīvības (par katru cenu) un pagarināsim dzīves ilgumu (nefilozofējot kāda dzīves kvalitāte sagaida pār-dzīvotājus), bet vēsturiski skatoties kā epidēmijas bez žēlastības tīrīja cilvēku ierindas, šādi ierobežojot cilvēku masu pieaugumu, man rodas jautājums (nevienu nedžadžojot un nedariet to arī ar mani), vai tas kā mēs tagad rīkojamies ir adekvāti.
es protams saprotu katras nāves personisko traģēdiju un nekādā veidā to negribētu noniecināt vai samazināt, bet jūs, lūdzu, padalieties ar savām pārdomām šajā jomā, ja jums tādas ir.
|