kādreiz bija, bet nu, izbija
|
|||||||||
| Wednesday, March 7th, 2018 |
|
||||
|
esmu procesā, kur darot vienu lietu reizē, mēru gandarījumu, salīdzinot, ar iepriekšējo dzīvi, kad pusslodzes darbs kombinācijā ar pilnas slodzes studijām, sportošanu un draugiem bija nepārtraukta aktivitāšu plūsma. tagad ir laiks, starp aktivitātēm, pusslodzes darbu un draugiem. un šad tad garlaicība iezogas uz ilgāku uzkavēšanos ķermenī. es daudz vairāk vēroju sevi ideāli būtu pakāpeniski kāpināt dzīves intensitāti līdz līmenim kad ir gana. redzēs vai ar "īstā darba meklēšanu" ies vai neies. |
||||
|
|
|
||
|
atsāku šodien sportot. aizgāju uz sporta zāli ar kolēģi. bija interesanti (esmu dzīvē bijis sporta zālē 3 reizes, visas ar šo pašu kolēģi). pierakstījos uz gadu. man, protams, agrāk vienmēr ir bijis viedoklis par "cilvēku tipu" kuri apmeklē sporta zāles". dažas latviešu īpašības ir grūti izskaust līdz kaulam - iegājušās kā bio-reflekss man patika kāpt trenažierī un skatīties centrā uz garāmejošiem cilvēkiem, ārā pa logu, ņemoties pa laukumu vecpilsētā. nolēmu beidzot sākt klausīties Karu un mieru, kamēr nodarbošos ar aktivitātēm sporta zālē turpmāk. |
||
|
|
kādreiz bija, bet nu, izbija
|
|||||||||||