kādreiz bija, bet nu, izbija
|
|||||||||
| Friday, February 29th, 2008 |
|
||||||
|
es te par sēdēšanu siltās vasaras naktīs atvērtos logos. slapstīties gribās jau kādu laiku, un būt vieglā alkoholiskā reibumā, kur sajūtām nav slīpu nokrāsu, ja ir, tad nobliezts cieti. tas, kas nodarbina manu prātu ir izvēle. es jau esmu izvēlējusies, un tur vairs nekur nevar apgriezties. galvenais ir saprast ko. laicīgi jo ja kūciņu neiebīda mutē tieši vajadzīgajā brīdi, var sanākt pamatīga šmuce un tad kādam citam jātīra putukrējums no uzvalka omletes krāsā.. |
||||||
|
|
|
||||
|
ā. ja es būtu dzimusi 29. februāri, man tagad būtu četriarpus gadi |
||||
|
|
|
||
|
es ierakstu vēlu vakarā vai agri no rīta šobrīd es esmu aizrāvusies ar domu - aizsūtīt savu dzīvi brīvdienās un pati vismaz reizi nedēļā, strēlnieku ielā sēdēt uz soliņa un sūkt "rīta" tēju, piemiegtām acīm, saulītes dēļ papīpēt piparmētru kentu un pavērot cilvēkus |
||
|
|
|
||
|
bijušais vakar atklāja baigi intīmo noslēpumu. džeki parasti tā nedarot. es varu tikai apbrīnot viņa dzīves uztveri un smaidīt, jo manos plānos nekas TĀDS neietilpst. diemžēl. nesaprotu, pa kuru laiku es izaugu? |
||
|
|
|
||||
| a lasu hariju poteru. pēdējo | ||||
|
|
kādreiz bija, bet nu, izbija
|
|||||||||||