kādreiz bija, bet nu, izbija

Subject:	mana plastikāta ķirurģija
Time:	12:59 am.

kad es tevis redzu, tu mani neiedomājami nomierini. tevis pat var nebūt.
tava sarkanā krāsa dod tādu siltumu, ka lēni aizveras acis, pieplokot tramvaja stiklam.
un, zīmējot naktī elpas riņkus skatlogos tukšos, tu esi mana, mana, mana
neviena cita. un tev nav atnākšanas, bet aiziešanas smarža.
es par tevi domāju, citreiz mazāk, citreiz nemaz.
tikai tāpēc, ka es vairs nemāku atcerēties tavu roku, ādu un pieskārienu.

bet es tevis vienmēr redzu. pat ja tevis vai manis nav.
pat, ja mūs nava.

Comments: Add Your Own.

Time:

1:10 am.

vārdusakot, dienas epifānijā, kā kaķene pē sterilizācijas (galva mazliet plīvo vējā un acis lielas, miklas kā avenes)
ieslēdzu tēvē, skatos, runā vāciski tie rozamundieši, pilčerieši, ai kā man sagribējas atpakaļ uz brēmeni.
tad pārslēdzos uz gotan project dēfaudē un atkal ielīgu argentīnieša apskāvienos, sagribējās atpakaļ uz barselonu.
ziniet, sagribējās prom,
oi oi oi

Comments: Read 2 or Add Your Own.