kādreiz bija, bet nu, izbija
|
Sunday, July 8th, 2007 |
|
||
nu lūk, tāds es esmu, pliks un nabadziņš zem piešmurgātām debesīm, milzīgu sirdi, kur iekšā sadurstītas mazas nātru adatiņas, ne es asiņoju, ne es kliedzu, ne man sāp regulēju savu ritmu un plūstošās kustības, šķelmīgu smaidiņu un zilām acīm |
||
|
|
||
nu lūk es atradu savu ideālo meditāciju - lasīju zāļu tējas, vispirms iekāros lielajos liepuziedu stropos un starp bitēm sapņaini zummzēju līdzi, bridu arī gumijniekos pa grāvjiem un slapstījos starp vīgriežiem, tad sēdējo pierāvis ceļus pie sejas, piekusis no dienas karstuma, pļavā. nevareju saprast kur dzīvo mana ideālā dzīve. tajā brīdī jau nu pavisam nevarēja saprast. gribējās tomēr arī spānijas. atceros, kad aizbraucām no barselonas ar nakts vilcienu uz madridi, pamodos, kad svīda gaismiņa ar briesmīgu tukšumu sevī, kaut gan visi atvadījāmies ar smiekliem un tīri tādi laimīgi. ar to jau arī nepietiek, šķiet no baigās filozofēšanas piekusuma, vakar aizmigu un apdedzināju saulītē dibenu, taga visiem varēšu stāstīt, ka iesēdos skudru pūznī. tā jau ir kā saka - plika dirsa briesmās |
||
|
|
||
iegāju lielveikalā iepirkties: četri mazie dzeramjogurtiņi (vaniļas) prjaņiki ar kiršu pildījumu mājas siera bundžiņa earl grey trīs persiki apstājos pie alkohola stenda jo ieraudzīju kačaču. kačača tikpat cik absints rimčikā maksāja. iegrimu atkal sentimentalitātēs, jo spānijā kačača (tikpat liela) maksāja trīs ērikus. |
||
|
|
||
un vēl es noskatījos šausmīgi smieklīgu filmu vakar, es jums kaut kad pastāstīšu kas tajā filmā bija |
||
|
kādreiz bija, bet nu, izbija
|