kādreiz bija, bet nu, izbija
|
|||||||||
| Monday, January 2nd, 2006 |
|
||||||
|
nu sagaidīju es ar Čaka dzeju, tējām, mandarīniem un vietējo "pāķu" salūtiem. ar pārrunām par rosinošām sajūtām un siltu sirdī. |
||||||
|
|
|
||||||
|
es tomēr turpinu mācīties, kā ir, kad nav. jocīgi, bet viss vienmēr iztaisnojas. uz kādu laiku, un tad atkal atnāk un atkal es sāku izliekt un uzmest kūkumu un man saka - nu svari, svari - mūs roka pati vada uzmet ķecerīgu skatu un piemiedz ar aci - digitālā domāšana - jāsaka. vai arī - lai jūsu ēnas plūst kā dūmi - ..un izdzirdot vecā vīra balsi, sirdī tik mierīgi, tik mierīgi, ka negribot jāsmaida, jāspiež pie krūtim un jājūtas labi. un tā arī tam būt |
||||||
|
|
kādreiz bija, bet nu, izbija
|
|||||||||||