kādreiz bija, bet nu, izbija
|
|||||||||
| Tuesday, January 3rd, 2006 |
|
||||||
|
aizputināt acis, tā man likās, es smaidu, liekas, tā visam bija jānotiek un es palieku tik klusa un mierīga. tāda, pavisam liela un pa sniegu nevārtos un gultā man kaķis guļ, un tagad gulēt ir tik karsti, ka pat manā istabā liekas garaiņi uz augšu plūst. bet, īstenībā, joprojām - maza un gaida, kad aizsals Daugava, lai skrietu zem tilta un šļūktu uz vēdera pa ledu, un smietos kā traka ..un vasara ir nogurusi.. ..un kas zin, kad sāks līt.. .. un tu guli uz manas grīdas un jautā vai esmu tava.. |
||||||
|
|
kādreiz bija, bet nu, izbija
|
|||||||||||