kādreiz bija, bet nu, izbija
|
Thursday, October 6th, 2005 |
|
||||||
a-āā man tagad uzdāvināja irbulīšus matiem, un es ļoti apmulsu - tādu gludi, skaisti, brūni, taustīju un taustīju un dumji smaidīju. nu lūk - nakts tramvaja sliedes tādas slidenas- ka tramvajam aiztraucoties no manas pieturas dzirksteles šķīda. To pilnīgi var just - savā mēnesī - nekas slikts nevar notikt, un ja notiek, tad tas drīz izvēršas par laimi - man |
||||||
|
|
||||||
Īstenībā es ticu, ka laika man vienmēr pietiks. |
kādreiz bija, bet nu, izbija
|