kādreiz bija, bet nu, izbija
|
Monday, September 26th, 2005 |
|
||||||
Izmet manas vārpstiņas ezerā - tās Tev vairs nebūs vajadzīgas. pa ūdeni neslīdēs, noslīks un netraucēs nemaz, nemaz. Neatstāj diedziņus virs ūdens. nav vērts, es Tev saku. Necenties izvilkt ārā, pat aiz austiņām ne. Saliec punktus uz i. Mazus un kautrīgus. Tādus pašus, kā Tev veltītus skatienus. Slēptus un kautrus. |
||||||
|
|
||
Es pieturā aizmirsu fizikas kladi un dienasgrāmatu. man zvana kāda krievu māmiņa un saka, ka Viņas dēls - Saša mācās Anniņmuižas skolā, iedeva Viņa telefonu - lai es piezvanot. ja gribu atpakaļ. Nu.. ziniet. Tāda sajūta, ka man naudu vēl prasīs. Bet nu telefons man ir, varbūt rīt mēģināšu joka pēc uzzvanīt, kā ne kā fizika ir "nozīmīgs posms manā dzīvē" |
||
|
kādreiz bija, bet nu, izbija
|