kādreiz bija, bet nu, izbija
|
|||||||||
| Monday, August 29th, 2005 |
|
||||
|
Sievas uz miklām ielām mēļo par asaru veiksmīgo žāvēšanu ar fēnu. Jocīgi. Manuprāt. Tad jau asaras labāk pie diedziņiem kārt. Ar knaģīšiem pie "veļas auklas" kniedēt. Vai kakla virtenē ar adatu savērt. Tādu virteni uz āķīša pie sienas, ieejot skumjā laikā, telpā vai apstāklī ieejot. Man ir divas zilas dzimumzīmītes. Pareizi būtu teikt - divi zili punktiņi, kuriem ir pāris gadu. Nepazūd. Viens ir uz pleca - no kādas difterijas potes ( pirms kādiem gadiem 5). otrs ir uz gurna, kur man maziņai esot kāds no visa spēka ar grafīta zīmuli iedūra. Un vēl - man vienmēr patīk tas dažādo minku bariņš, kas vēlos vakaros sveicina Kleistos. Mans kaķis vakar vakarā līda zem segas, tāpat kā tad, kad viņš vēl te - Valentīna ielā dzīvoja. Laimīgs kaķis. |
||||
|
|
kādreiz bija, bet nu, izbija
|
|||||||||||